Farsā esam. Ne jau tajā Marksa vēsturiskajā, bet savā, kā jau lepnie latvieši. Literatūra mirst nevis tad, kad neviens neraksta, bet gan tad, kad raksta ikviens - tā gan ir taisnība, netu minēt šajā sakarā nav jēgas, naudu gan - par savu naudu jebkurš var kļūt rakstnieks. Vai viņa uzrakstīto un izdoto grāmatu kāds lasīs, atkal cits jautājums. Tepat netā izlasīju, ka, lai izdotu grāmatu 2000 eksemplāru tirāžā, nepieciešams savākt pusi naudas... daudz peļu nemaz nevajadzēs... 2000 tām nieks graušanai...
Atslegas vārdi: tā ir559
Prieks,ka diletantiem -djerdariem -murgojums ir,naudas nav....Lai ,,kompostré,, pashi sev savas pliekánás smadzenítes-éd silljkjes,uzkozh gurkjus un sapnjo par medu,kas líst....ká bútu JÁLÍST Dzejai,murgumikjelji.
Jā , jā vajag par valsts naudu algot komisiju , kas izlemj - drīkst izdot vai nē
Ká dainoja Konuts....par sunjugunjiem....Vinjam mákslas albumu laiks izdot
Viens gan ir skaidrs – kā sunim, vilkam un citiem senlatviešiem, tā tagadnes censoņiem grāmata nozīmē brīvību. Tikai Dieva un varoņu laikmetā brīvgrāmatu deva, un ne jau kuram katram, bet kopš cilvēku laikmeta iestāšanās ļaudis iedomājušies, ka ir dievi un varoņi, grāmatu ņem, ķer un grābj paši – IKVIENS kā nu māk un prot. Un no grāmatas paliek vien skrandas.
Brīvgrāmata - ļoti vilinoša ir tā ! Katrs cenšas to sev gūt - izcīnīt , nožulīt otram ..., kā nu kuram sanāk . Tikai , kad pie kārotās tikuši , atnāk atskārsme - par visu dzīvē , tā vai citādi - jāmaksā ir ...
Kas tu par vilku? – saka man.
Es tiešām esmu mājas suns,
bet tikai māju man vairs nav,
kur mājas bij, tur vēji smilkst.
Un tā es esmu vilks.
- Tu lec un kod! – tā saka man.
Bet kaut ko sargāt gribu es.
Bet visu nevar nosargāt,
jo pasaule par lielu ir.
Un vilkam skumji ir.
- Par visu, kas tev sāp, tu kod! -
tā saka man un kožu es.
Bet katrs kodiens pašam sāp.
Kad nātru aiztiek, tā sāk kost.
Vien tā es mierinos.
Reiz visi suņi mājas nāks,
neviens no tiem vairs nebūs vilks,
un būs, ko sargāt, būs ko riet...
Bet pagaidām visapkārt dun.
Un gaudo tālāk, sun.
/Ojārs Vācietis/
ja kāds apdzejo Rumbu, un savu dzimto pisētu-tas var būt interesanti novadpētniekiem un iedzimtajiem... kad tur vairs nebūs tā, kas ir šodien...tad vēsturniekiem, arheologiem...kur rakt, lai uzietu kapenes, kurās paņemtas līdzi bagātības/Zālamana dārgumi paver durvis nelaimīgajiem/
...meklē sponsorus pie ārzemju latviešiem... daudziem ir vēlēšanās, ka grāmatas titullapā pateicas par palīdzību grāmatas tapšanā... tādā veidā iemūžinot viņa /naudasmaka/vārdu
Kūtrums ir tas, kas visu bremzē .
Tas tiesa ! Varam visu !