Gribas pateikt ko labu- sev, Tev, Jums.
Parasti jau cilvēks zina, ko un kāpēc raksta, nu- vismaz es - šoreiz- kādi burtiņi sarakstīsies, tādi- sarakstīsies..
Ir atkal tāds laiks, kad jāsāk meklēt- Prieku. Kas kaut kur- noslēpies. Gribēju šovakar aiziet līdz mežam, neaizgāju.. neforši, galīgi..
Nē, viena lietiņa gan man iespiedās smadzenēs, ko patiešām gribas pateikt, tie nav mani vārdi, bet nesen k-kur lasīju:
Ik pa laiciņam vajag pacelties mzl augstāk par zemi, un paskatīties uz to savu un citu- "būvlaukumiem"- no augšas; un tad nāk tā apjēga, kas ir, kas nav cepšanās vērts. .... varbūt tā arī ir tā lietiņa, ar kuru jāsāk- meklēt to Prieku, kuram traki patīk reizēm mūs pakacināt- pazūd un viss!!! Joks tāds!!!
Atslegas vārdi: būt saskumuši paspēsim0
Pārlīmēsi to namiņu ar skoču - viss būs kārtībā
... Kuku!!! Es lasu drupačiņas šobrīd, patiešām
Vienu ielieku savā kastītē, ar vāciņu noslēdzamu /drošībai!/- "mans kāršu namiņš vnk nupat traki mainās". Paldies Tev, ne-optimist!
Otimists teiktu - nevis brūk , bet mainās Es neesmu optimists ..
.... ir tādi brīži dzīvē, kad- šķietami- tavs kāršu namiņš- jūk un brūk... un tad... nu tad- kaut kas traki jāliek pretī, lai neļautos sajūtam- tām...
Alisīt, iedod man, lūdzu, atslēdziņu, nu vismaz to pirmo solīti- no kura??? Izklausās rotaļīgi, bet- jautāju- nopietni; man vajag šobrīd, ļoti!!!
... nu ja!!! bet ko tad mēs it bieži darām, ja godīgi?? Negribas jau atkārtot to baigi patieso, bet baigi novalkāto frāzi: pieņem lietas, ko mainīt ne tavos spēkos, maini to, ko spēj mainīt; saprotot, kuras ir pirmās, kuras- tās otrās
Jāsāk mācīties atkal "Priecāšanās spēli", kuru mazā Pollianna visiem mācīja...
Cepšanās vispār ir garlaicīga padarīšana , nedod dievs nonākt reiz Ellē ..