ilgus gadus lepojos, ka esmu "tuvu stāvējusi" mirklim, kad eži mīlējās (nākot no balles, viss grāvis skanēja), toreiz vēl nezināju, ka eži ir nakts dzīvnieki un skaļi burkšķ naktī, bet pa dienu krāc. Par ežiem ir daudz mītu. Piens viņiem ir kaitīgs, čūskas nenogalina, bet atbaida gan. Kad gan eži ir uzbrukuši? Tos uzbrucējus, kas nemaz nav eži, paši vien radām. Ja man nebūtu eža kažočiņa, nezin kā varētu izturēt visur valdošos melus un solījumus... Bet eža adatas esot tikai laika gaitā pārveidojušies mati... Varbūt mums tā vajag atļaut pārveidoties prātam?
Atslegas vārdi: tā ir559
Patīk Ārijas uzrakstītais 18:29
Par ezīšiem gan man jaunums- cik neesmu pieniņu bļodiņā lējusi mammas mājas pagalmā, zinot, ka ezīši- nāk... un, pa kluso, noskatījusies, cik kāri viņi to dzer...
Pārāk maz laika tam prātam , lai pārveidotos - dzīve par īsa
Vajaga domāt vairāk par sevi. Neklausīties vadošo melus- labāk tanī laikā paravēt puķu dārzu, vai noadīt kādu zeķu pāri. Ar vienu vārdu sakot;-dzīvot sev. Neiespringt uz naudu, kura tāpat nesasniegs vergu tautu. Viņiem sava dzīve, mums arī katram sava. Vai tad tas ir tik sarežģīti, ka to nekādi nevar saprast, katrs taču dzīvo priekš sevis. Neviens nedalīsies ar savu naudas maku.
Atis Kalns - pēc šmigastiem, kas nav tendēti uz alkoholismu, ir paģiras, ežiem pēc piena esot caureja un visādas citas vēdera problēmas...
Ja agenturas intreses-neizpauzu-informacijas avots-nezinams.
Tad jau ežiem piens ir tas pats,kas cilvēkiem šmiga-kaitīgs,bet lieto.
Laukos bija ezis,kurš katru vakaru nāca pienu padzert no kaķu bļodiņas.