Čukča ieiet aptiekā un jautā:
- Vai jums skābais krējums ir?
- Nav, protams! – pārdevēja dusmīgi atbild.
- Un žāvēta desa?
- Arī nav.
- Un kūpināta zivs?
- Nav! Mēs tādas lietas aptiekā netirgojam!
- Tad jau slikti tirgojaties!
- Mēs slikti tirgojamies?! Ja vēlaties, varam samainīties vietām – paskatīšos, kā jums ies! Čukča piekrīt un nostājas pārdevējas vietā, bet viņa aiziet letes pretējā pusē un jautā:
- Vai jums sarkanie ikri ir?
- Ir! – čukča atbild.
- Oho! Un melnie?
- Arī ir.
- Labi, tad man pa 100 gramiem no abiem!
- Bet kur ir recepte?! – čukča viltīgi jautā.
Ka jau cukca sava repertuara
Viltīgs tas čukča !
Čukča zin ko dara.
Fuij, jocīgi... Mans fāča bija tālbraucējs jūrnieks. Iemācīja ēst lašmaizes un krabstikus . Atceros, kā braucu pie viņa ciemos - šim ūsa pilna ar reņģēm un teiciens :"Mazais, nāc iedod buču!"
Secinu-grutts darbs-pardevejas amats.