..Ingrid, noteikti būs tāda vasara, kad satiksimies tur!!

Kauns jau- dzīvoju galīgi netālu, bet dzīvajā bijusi esmu tikai- vienreiz... Ai, par cik daudz ko tagad žēl!!!! Cilvēks ir stulbs radījums bieži- tad, kad viņam ir dots tas un tas un vēl tas, vnk- nenovērtē to!!!!

Pareizi!!!! Sestdien taču Cēsu Pils parka estrādē- Imantdienas!!!! Alisīt! Būtu tur satikušās realitātē!!! Mēs sarunātu, kā viena otru- atpazītu!!!!! Ai!!!!

Jā , jā ... kamēr nepaliek mierīgs un rimts  

... ar visām gruzdošajām ilgām- pieceļas atkal un- var   

..šī dziesma...un Imants Kalniņš..esmu "neglābjama" viņa fane!
..Un sestdien atkal baudīšu viņa mūziku...Tās ir tās manas "drupačiņas" , Ingridiņ, kuras atkal kādu brīdi ...ļauj lidot!

Pasmelies vienmēr no avota sava... Tur to spēku vienmēr arī atrodam...

https://www.youtube.com/watch?v=Xr317dofODU&list=PLZgesxlUdRBUarNvetjX0dIYykAS0Ero6&index=2

Ha, Ingrida nu gan pat, ja no kreņķem pakritīs, ka atsperīte paleksies, šito iekšējo "i]steržeņ[/i]", krams, ne meitietis. Tas, ka te parunaajamies caur asarām jau nav vājuma izpausme, ne, ne!!

Jā , visas reizes - izņemot pašu pēdējo  

... pieceļas, Kuku, pieceļas- VIENMĒR. Vot.

... tur jau ir tā lieta, Ineta, ka viss manī brēc pēc tā- izbaudīt!!! Jau trešo vasaru es, kas agrāk- bezmaz katru dienu vismaz nopeldējos, saules un ūdens cilvēks, dzīvojos mūros. Ai, Ineta, negribas te smagi. Kā jau teicu- ne jau ar konvoju mani uz šejieni.. Vienkārši- traki domājas, ko un kā tālāk.. Nu nevar sevi apzagt tik ļoti!!! Un nevar arī sev ļaut dzīvot, nevarot atļauties- pilnīgi neko.. Tā ir dilemma, kurai vnk jārod risinājums. Gan jau. Par laimi- esmu bijusi vnm neglābjama optimiste, arī brīžos sev visgrūtākajos

Ak tā .... augšā , lejā , augšā , lejā .. kamēr gar zemi un vairāk nepieceļas    

laikam gruzdošas taadas ilgas    tveice un naktsvijoles neskumstam, izbaudām

... galējību cilvēki, Kuku, pa saviem mūžīgajiem amerikāņu kalniņiem ālējas .. viņi jau tā negrib, grib būt priecīgi un apmierināti ar visu, bet viņiem- rau!- slikti sanāk tas rimtums... bet- labā ziņa: viņi visu mūžu ir ceļā uz to!

Ak tā ... tad nav nemaz tik bēdīgi  

... nee- es iznostaļģojos, tā, līdz kniedei, un tad atkal krāmēju tos plusiņus, par kuriem smaidīt, tā man ira

Nu ... tad jau tavs noskaņojums ir nostalģisks . Pēc nostalģijas parasti seko drūmīgums   ..

Nav jau man drūmīgs!!! Vnk nežēlīgi pietrūkst sava ezera un jūras savas... Bet es jau nežēlojos, tā nava, ar konvoju jau mani šurpu neatveda, es tikai izsaku no sevis, kā ir

Kad man drūmīgs noskaņojums , es parasti kaut ko jautrāku sameklēju  

... ļoti vienmēr paticis šis klips, šis gabaliņš- sajūtu sajūtās... nezinu- šovakar vnk parāva vaļā.. sen nebiju ne klausījusies, ne skatījusies... tā uznāk... pirms atkal pieslēdz sevi tam, kam- vnk- jāpieslēdz