Sanda Konstantinova blogs rosināja paškurināt piemirstā Kārļa Vērdiņa rakstīto ..., mani uzrunāja viņa ,,Antonija,, ...
Kas nekaitēja visu laiku spēlēt Ieviņu, Elīnu, Auci, Zāru. Lēkt ar vaiņagu galvā, dziedāt un paslepen bučoties. Bet tagad pēkšņi pie ziņojumu dēļa teikts: Antonija.
Sažņaudzas sirds un uznāk klepus vai tad tiešām jau Antonija? Spogulīt, spogulīt, mīļā kolēģīt, saki vai tiešām jau Antonija?
Un mīļā kolēģīte saka: jā, iedomājies arī es vienugad biju Antonija! Vēlāk, saprotams, Bebene, Tomuļu māte un Pindacīša. Un skaties tagad ar jāņuzālēm beigās nāku no Vanagu mājām un dūšīgi dziedu, cik balss vēl ļauj,
bet pēc izrādes vienumēr aiznesu puķes pie sava Alekša kapa.
/Kārlis Vērdiņš/
Ak , šī saldā dzīves garša , no Zaļās krūzes kas ->>> baudīta tiek ..., līdz kamēr tā - iztukšota... Dažs dusmās pret zemi to triec ! Kāds cits tajā dziesmas krāj ..., kāds ->>> ziedus saliek... , uz aizgājušās mīlestības - kapa ko likt ...
- Viss nāk un aiziet tālumā ..., man apgalvo .
- Viss dvēseles failos ierakstās ! saku ...
- mēs esam tie , kas noticis ar mums !
laiks miesai ir pavēlnieks ,
dvēsele nenoveco -
viņas tas bonuss un posts ...
izvēle Tava -
mūžam jauno vai dvēseli pieņemt ,
par laiku vai aizgājušo -
žēlabās grimt ...
/Guna anuG/
Atslegas vārdi: ar siltu elpu693
Labi pateici , Ritma ! Piemēri nav tālu jāmeklē . Tepat amigosā kāda , ieraugot spogulī vulgāro sevi ..., deklarētās ->>> īstās un patiesās ! pārjūtīgās !!!! būtnes vietā , ar steigu sāk bazūnēt :
- Re , re ! tā viņa ..., tā tur - tāda un šitāda ! šitentāda un kāda tik vēl ne !
Ne tā otra no tā sliktāka kļūs, ne pati vulgārā liekule - laimīgāka taps..., tikai sejaskrāsu ar žults pieplūdumu sabojās un biezākai špakteles kārtai - tērēties vajadzēs ...
Smieklīgi ! ja nebūtu - skumji tik ...
ritma ri, tavs komentars vislabakais. a pati saproti pateikta jegu?
Antonijas vecuma sievietēm parasti sākas problēmas ar dvēseles un ķermeņa vecumu starpības palielināšanos.Vieglāk no šīs krīzes iziet harmoniskas sievietes, ar gaišu skatu uz dzīvi .Viņas vieglāk pāriet jaunā dzīves fāzē , saglabājot dvēseles skaistumu , neielaižot tajā nīgrumu un aizvainojumu .
Aha ... Labunakti !
Neko nevar skaidri zināt ..., atliek vien minēt , Kuku ... labunakti ...
Putniņš nekur no tās supernovas neizspuks ... ja nu vienīgi Melnajā caurumā iekšā
Kuku ..., tie jau nebūsim mēs , vien tukša čaula ..., dvēseles zilais putniņš no kuras - aizlidojis ...
Izbeigsim eksistēt un sadalīsimies sākumā molekulās , pēc tam atomos ... un tad vēl sīkākās daliņās - kad Saule uzliesmos supernovā
Tur ..., kaut kur ->> aiziesim visi kur ...
Viņa droši vien aiziet turpat kur elektrība - kad akumulators izlādējās
Agrāk vai vēlāk , ar katru apvalku tā notiek , Kuku ..., taču kāds ir par to padomājis - noplīstot apvalkam , beidzas komandējums uz planētas Zeme ..., dvēseles atgriežas Visuma plašumos.
Kad manas dvēseles apvalks galīgi noplīsīs - dvēsele labi vis nejūtīsies, šai nebūs vairs smiekli prātā
Vienmēr taču ir kkur pasaulē kkāds savsem jauks Kuku ... , atnāk kurš - un sasmaidina !
Jā , jā ... nez par ko viņai smaidīt
Nea..., dvēsele smaida ..., kaut apvalks tai - nolietojies...
Aha .... asinsvadi aizkaļķojušies, katarakta staro ...
Nea..., tā nav , Kuku ! Ieskaties sirmgalvju grumbainajā sejā ..., acīs dvēsele - jauna staro !
Es gan domāju , ka dvēsele arī noveco - paliek sirma un krunkaina .
Kamēr dzīve dod bonusus ..un avansus ...............uz priekšu !
Tev karteja Putina vestule-Apsveikums?Tad tik dziedi