Dzīvi vijolnieks spēlē
Durvju stenderei gruvešos.
Ātri skar lociņš stīgas,
Dejo kā negudrs pa tām.
Vijolnieks dzīvi spēlē
Acīm spīdīgām.
Steiga visapkārt
Met lokus,
Nāk stīgu notis zagt.
Vijolnieks spēlē vēl ātrāk,
Soļi uz asfalta deg.
Izspēlēt, izdegt dzīvi-
Kā vijoles lokam būt.
Svētāko melodiju
Savas sirds dziļumiem lūgt.
Tad sadegt kaismes liesmās,
Apdegt, čūlot- bet būt. /Skaidrīte Loginova//
Atslegas vārdi: vijolnieks0
Dāvids Garets prot aizdedzināt . Ako neko , Tavi vārdi kā vijole skan !
Lūst lociņš
aiz stīgas trūkst stīga
Solo neprātā
pēdējā stīga vēl dzied
Kas par uguni
būt vēl var dzīvāks
Kurā loks līdz ar
vijoli salauzto degs
Katram lociņam
savas skart stīgas
Katrai vijolei savs
beidzas mūžš
Katru mirkli kāds
skar tavas stīgas
Katra stīga vēl
pēdējo sol noti dveš ( )
Ja atkal nelīs - tad veiksies kādu brītiņu arī ...
Man rītu agri jāceļās , nakts paies vienās asarās ...
Ak lakstīgala nedziedi , zem mana loga sērīgi ...