guoaling,man labāk patīk balti palagi,paties

Paldies, Sandi, ka biji te un- ievietoji, ko novērtē- Tu; bet- es mūžam neaizmirsīšu, kā Tu mani izsmēji un  liki man justies ar tiem ievietojumiem, kurus tagad vairs- pieminēt- nevēlos. Tik pazemota- nebiju jutusies- sen. Ja toreiz, pirms gadierm četriem, līdzīgi rīkojās aptaukušas vecenes, ar augstākajām izglītībām, bet intelekta ne tik, cik melns aiz naga, tad šeit, kur es jutos drusciņ kā mājās, es diez vai vairs kādreiz tik labi jutīšos. Jā, te bija mans patvērums, daļēji. Mana valoda un- labu cilvēku- daudz. Tu man šo jauko, brīvo sajūtu- atņēmi. Tā gan.
Un- es atkal- bēgu. Jo uzdzini atpakaļ to jušanos, kas bija todien.
Esi vsm tik cilvēcisks, ka tagad, šeit, neraksti- vairs- neko.

plika maijina smuki izskatitos uz melniem palagiem...

cau ingridin...raketes vel nav nodilusas...gaidu

guoliang,es piederu pie baltās rases,jeb tā saucamajiem baltģīmjiem

ko ta maijina tada balta...pa darzu nemaz nav jasivere..ko

šī dziesma ārpus tēmas..... bet.......

Lilij- 20:41-
visvairāk saviļņo- viss vienkāršais- kā teici- kas nāk no sirds..
ne rožu klēpji vai kas tur, bet- smildziņas, visvienkāršākās pļavu smildziņas- salasītas- tev- no sirds.. par naivu šim gadsimtam??? lai taču!!! 100x- lai!!!

Valdi. Ineta.
Katram ir tiesības uz savu viedokli. Mani arī neķer pilnīgi viss no Mielava, ķer- atsevišķas dziesmas. Un- tas ir tikai normāli :)

Cilvēki, lai arī citreiz šķiet- nu nemainīgi līdz vājpratam!- tomēr- mainās gan. Es pati agrāk nosmīnēju par tiem, kam patīk un klausās šlāgerus /manam braukšanas instruktoram traki patika, un- tās viņa kasetes vai radio 2- man- bija vāks!!! 2-3 st.no vietas- vienos šlāgeros /; tagad- par daudz ko vairs neiesmīnu- nu nav man tādu tiesību!!! Kas kuram patīk, lai klausās; neviens taču nevienam- neko neuzspiež! /izņemot manu instruktoru- kādreiz!- lai vieglas viņam smiltis!/... nu tā kaut kā..

..mēs visi kādreiz gribam aizbēgt no kaut kā..tā ir bēgšana pašiem no sevis..Bet nekur jau neaizbēgsi..

     Jā, Lilij.... vārdiņi šie:
Apturi manu bēgošo sirdi,
apturi mani, apturi mani, vai dzirdi?
Apturi manu bēgošo sirdi,
apturi mani, apturi mani ilgi...  
     lika atcerēties ko dziļi personisku... ko atcerēšos- vienmēr...  un vēl ko... vienu gabaliņu no Makinnonas "Dejām 'Ražas mēnesī' "... kuras arī- izlasīju- personiski... nav man klāt grāmatiņas, tā- mājās, bet- "No kā tu tagad bēdz, Megij?" :) ... jo- es arī vnm bēgu, sajūtot ko- īstu... kad- nezinu, ko teikt, vai- kad baidos pateikt ko tādu, ko vēlāk nožēlošu... un- bēgot- bieži aizbēgam- daudz daudz par tālu... un tā jau ar visu- dziesmām, grāmatām, dzeju- var paņemt tikai tas, kurā esi- arī pati.... iekšā..     
      

mja, gaumes da'zaadas, kaa arii izpildiitaaji un dziesmas ir dazaadaam situaacijaam, gaumeem, noska'nojumiem.
'Soreiz man ar Valdi liidziigas domas.

Pa kādai dziesmai var noklausīties. Bet ne koncertu! Viss uz vienas nots. Pēc trešās, ceturtās paliek neizturami.

Tas kas nāk no sirds..tas  vienmēr paņem, Ingrīd..tā ir..vienālga..vai dziesma...vai vārdi...vai vnk.klusums..stāvot blakus..

/varēji jau gan, S.K., to īkšķīti pietaupīt, lai savu reizi atk vari man sirsniņā iebakstīt- tas taču ir baigais kaifs- ķert kaifu, liekot kādam justies sūdīgi, pazemojot/

Patīk Mielava koncerti, cik esmu bijusi- nekā lieka, nekāda šova... bet- skudriņas iet pāri... cik ļoti paņem- tas viss..

.... vēl- ļoti ļoti patīk- šī... jo- pa īstam jau notiek- VISS... tikai paši to bieži- neapjēdzam.. diemžēl..