Ļoti patika Maijas ievietotā mūzika un- vispār- emocijas, ko izraisīja tas mazais, bet- tik jaukais- pierakstījums
Es gribu mzl par kādu Puisi, kurš tikko bija- te, un- lika man- reizi kārtējo- ar mazām lietiņām- padomāt- par lielākām..
Puisis ir apaļš bārenis, dzīvo mazā mājiņā viens, un audzē vistas. Un tad- staigā pa mājām un darbiņiem- pārdodams olas. Es viņam dotu gadus 30, ja nezinātu, ka jau labu gabaliņu pāri- 40. Ciema muļķītis, lkm tā te skaitās. Bet- neskatoties uz savu atpalicību- spēj pats par sevi un savām vistiņām- rūpēties. Un vnm ir priecīgs ļoti, ja kāds ar viņu- aprunājas. Es parasti parunājos, cik nu man tas sanāk. Viņš man priecīgs pastāstīja, ka svētdien te būšot lielais zivju tirgus, es nesapratu- cik liels, bet- ne jau tam ir nozīme.
Jā, tas ir tas pats Puisis, kuru reiz jau pieminēju- viņa hobijs- kolekcionēt nekrologus. Un tad, kad ziemā atstiepa man savu dzelteno somu, pilnu ar albumiem, kuros tie salīmēti, tad es biju neīsta un notēloju, ka mani tie interesē /es vnk nespēju savādāk!!- redzot to bērna prieku viņa acīs, ka kādam tie albumi interesē!/.. jā, un naktī, tad, neielūkojusies nevienā no tiem, izliku to somu no savas istabas- man vnk bija kopā ar to- neomulīgi..
Bez kādas morāles vai kā: pārāk bieži nenovērtējam tās dāvanas, kas dotas- mums..
Atslegas vārdi: tie paši mazumiņi0
Tad jau tev un viņiem būs daudz ko pastāstīt
Paldies, IlonCi!!!!
"Lietus vīrs"- filma no manas "zelta kolekcijas"
Tā kļūdiņa??? es taču pat nepamanīju, jo- Tu atkārtoji tos manus vārdiņus, un man viss bija- skaidrs!!
Draugus, Kuku, draugus .... vnk- patreiz- runājos ar draugiem... sen sen nesatiktiem...
Grūti pateikt , ko labāk klekcionēt - kapusvētkus vai nekrologus ..
Ja, Lilij, biežāk parunājas ar viņiem, tad- kaut kā- viss notiek dabiski. Pamazām tu saproti, ka- nu tāds pats cilvēks vien ir; ok, atšķirīgs, bet- tāpat ir sava ikdiena, savi prieki un prieciņi, savas melnās dienas... es nemāku to tā smuki paskaidrot, kā man tas, bet- nu kaut vai, piemēram, tad, ja jāapciemo cilvēks, kura dienas ir skaitītas, vai arī tad, kad nākas komunicēt nevis ar garīgi savādāku cilvēku, bet- fiziski, arī tad mēs domājam- ko nupat un kā?.. kur acis likt??; bet- īstenībā, viņi, šie cilvēciņi, bezgalīgi vēlas, lai ar viņiem tāpat, kā ar citiem- parunājas par kaut ko- neko, pastāsta kādus pekstiņus, pajoko.. nu tā apmēram.. viņi sajūt ļoti, kad tu, iekšēji iespringusi, tagad tikai par mūžīgo tēmu, kad nezini- ko?- par gaidāmo laiku... Man šķiet, nekas nav īpaši jāpiedomā, jāsaprot tikai, ka tāds pats cilvēks vien ir, kaut arī no lielākās daļas cilvēku - atšķirīgs; un- mēs neviens- nezinām neko- kurā pusē varam kādreiz būt paši vai mūsu mīļie /jā, es iedomājos savu labāko draudzeni, un to, kā izmainījās Viņas dzīve/... es neesmu ne gudra, ne viszinoša, es jau arī visu- tikai mācos..
18:21...(nokļūdījos mazliet, piedod )
...kāds pārlaidās pār dzeguzes ligzdu... Varbūt tas ir Lietus cilvēks? ... Atcerējos šīs brīnišķīgās filmas... Ingrida, Tavs komentārs (18:24) vienkārši...
... Pats galvenais- lai Viņa ceļā ir- Cilvēki ...
Izlasīju, Ingrīd, Tavu blogu..un arī aizdomājos...par to..kā mēs spējam vai nespējam komunicēt ar tādiem cilvēkiem..No vienas puses..līdzjutība..no otras i nezini kā runāt un par ko.. To es par sevi saku// Mums ciematā arī tāds cilvēciņš ir..grib runāties...stāsta un stāsta..es tik māju ar galvu..jo viņš lasa pēc lūpām..vāji dzird..un ko runā nevar īsti saprast..
Jā, bet es laikam paskatījos no cita skatu punkta... Tgd te- iešmaucu, mēģināšu uz ātro paskaidrot:
vēl pavisam nesen te bija blogs, neatceros, kurš to rakstīja, un- nav no svara arī!; nu lūk- un tajā cilvēks žēlojās par garlaicību, un tad, vienā no komentiem, bija jaut.: Vai tev ir kāds hobijs?; sekoja atbilde: Nē. ..... nu lūk- un tad es padomāju: ok, dīvains un neomulīgs hobijs, protams, šermulisks pat, bet- ko es zinu- aiz ko un kāpēc??? No vietējiem zinu tik to, ka ļoti agri miruši viņa vecāki, tad- mirusi vecmāmiņa, tad, vēl pēc laiciņa- traģiski bojā gajis brālis; un tgd- viens kā koks pasaulē. Vai man zināt, ko- jau tā slima cilvēka smadzenēs- izdara tādi dzīves sitieni??? .. un- ja Viņš tur, savā dīvainaja hobijā, rod kkādu piepildījumu savai vientuļajai dzīvei, lai!!! Tā es uz to raugos :)
Ja vél daunítis...tas vél tá.....,bet tas hobijs ar nekrologiem...reáli neomulígi paliek...nu vismaz man....un Tev jau ar,droshi vien..
.... vot- tā doma- par karbonādīti- gan nav slikta :)
Tikai- izpaliks pārsteigums .. Viņam jau pašam- tās sēnītes- jāsalasa
Nē, Elitiņ. Man patīk jokot, Tu jau zini, bet- ne par- šo Puisi. Lai Viņam veicas un viss!! Pats galvenais- lai Viņa ceļā ir- Cilvēki
Uzcep shim kádu karbonádíti arí...un laipni paciená...
Ingrída,bt jáéd Puisha ekologjiski tírás olinjas......!!!!!!!!
Elita! Juta! Maija! :)
Tik forši, ka esiet te- tik garšīgus jautājumus izdiskutējušas; man- patiešām tas patīk!! viss- pie lietas
Paldies!....apméram tápat...un tomér...shis tas....jauns!
Elita ,es vēl pielieku pipariņus un ķiplocinus olai un tad veselas maziņas baraviciņu un beciņu galviņas,vēl reizem uztaisu kopā olas,nedaudz piena,miltus,ķiploki,pipari sāls,visu sakuļu un tad mērcu iekšā sēnes un lieku uz pannas
Interesenti......tishi gabalinjos smalkos grieza mana vecmamma.....,bet...labi,ka atgádináji,Paldies!,jo tos galinjus,kas paliek pári no veselám shkjélítém...tieshám var....ká Tu saki -kotletítés.......Tajás karbonádés veselajás tas ,,kaifs,, ....,ka sanák kraukshkjígs panéjums,bet pati baravika sulíga un ljoti aromátiska....
..es bez elljas,..joks!.. vispår jau ir dazjådi veidi,mana vecmamma arii cepa ,kå tu,-es gan veidoju,ko liidziigu plakanåm kotletiitėm!