http://www.ir.lv/blogi/politika/naiva-cilveka-pardomasPiekrītu gandrīz visām naivā pārdomām. Gandrīz. Ir tas postsociālims. Bet cik ilgi Vāciju sauca par fašistisko Vāciju? Mums ir tā sociālisma sekas. Arī tādas, ka šodien aizbildināmies ar to, ka postsociālisms... Pirms vairākiem gadiem kāds zinātnieks (neatceros, laikam ASV) teica, ka normāla valsts te būs, kad visi Saeimas deputāti būs dzimuši pēc neatkarības atgūšanas. Cik to 20gadīgo un drusku vairāk gadīgo deputātu te ir? Vecie buki raujas pie siles, teikdami, ka viņiem ir pieredze. Jaunie bēg kā no mēra. Karjeras kāpnes politikā sen jau apgāztas. Vienīgais attaisnojums - globalizācija. Globalizācija prasa, lai strīdētos par dažu miljonu piešķiršanu medicīnai, lai mierīgi iedotu kādus 50 miljonus ātrajai palīdzībai ( tā nav medicīna?)? Latvietis tāds ir - paliek bēdu zem akmeņa un dziedādams iet tālāk. Ja aiziet, ja varēs aiziet. Netiek galā ar 1 garumzīmi Rīgas robežzīmē, ar ko tiek galā? Ar ņirgāšanos, aprunānāšanu, noniecināšanu? Tūlit sekos pārmetumi - cik tu reizes vari stāstīt par savu likteni? Man pārmet, bet sev, ka tik ilgi var ņirgāties, nepārmet. Dažkārt ar copypaste ielieku savu rakstīto amigos. Tur pilnīgi sveši, anonīmi tikai ņirgājas. Lai tak viņiem laba apetīte. Ja es teiktu, ka man uzbrauca piedzēries,un izskatās, ka šai valstij ir uzbraucis piedzēries, sekotu - kā tu tā vari, jukuša suņa murgi, sviests... Lai saka. Bet vai tas ko mainīs? Man nav ko zaudēt. Citiem gan vēl ir. Tikai vispārējā attieksme laikam ir tāda, ka es neko neiegūšu un tie, kam ir vēl ko zaudēt, zaudēs ar. Nenovēlu to, bet novēlu ko darīt, lai tā nebūtu. Vai darīs? Tāds ir jautājums. Jau pirms daudziem gadiem, kad bez likumīgas pieņemšanas atpakaļ darbā, uz to kādu gadu staigāju, man teica - izdomāmā pati sev 7 amata nosaukumus, tad izvēlēsimiem, kurš labāks. Kad teicu, man atbildēja - te ir tikai 3 nosaukumi, ne 7. Tādi tie latvieši ir. Sataisa haju par nebūtiskām lietām, tikai nesaka skaļi, ka par tām priecājas.