.... manas Māsas acis ir ļoti līdzīgas- manējām- zilas, tās- no Tēta
12. sep 2014. 14:58
Ir dienas, kad piesit kāda lieta- dziļāk, spēcīgāk, savādāk..
Jā, šis atk būs ļoti personisks uzrakstījums. Ja nāk no iekšām, bezpersonisks tas būt- nemaz nevar.
Es domāju par to, cik laika atdodu- būtībā- sev svešiem cilvēkiem.. vrb pat mazāk minūšu un stundu izteiksmē, cik- mērāma- emocijās.. Priekā, skumjās, dusmās... Un dažreiz, pašai uz sevi dusmojoties par to, šīs emocijas, kaut konkrēti te- netā- gūtās, pavelkas līdzi dzīvē spēcīgāk, nekā tās, daudz nozīmīgākās, saistītās ar patiesi saviem cilvēciņiem... Kāpēc esmu ļāvusi pārkāpt sev šo robežu???
Jā, kad biju atgriezta, sev svešā vidē, te radu vienīgo "kompāniju" vakaros, tik šausmīgi- vientuļos. Bet tagad??? Kāpēc arī- tagad???... man- nav sev atbilžu.. kā pieradums var kļūt- tik spēcīgs??.. Es tikai saprotu, ka kkas ļoti ļoti- jāmaina... Paskrienu- šur tur, iesaistos- šur tur, satiekos, parunājos, vēl kko.. bet- kur esmu atkal?- te!!.. es runāšu- godīgi: sajūtot te- daļu savas ģimenes. Bet, nu pasakiet man, arī godīgi!- tas taču NAV normāli??!! Kāpēc es katru dienu nevaru aizskriet līdz mammai, kas gaida, bet te- vairāk vai mazāk- bezmaz dienu- katru...
Jā, man kļūst no tā bail, cik dziļi esmu te- iekšā...
Un tgd- šī epifānija- sen zināmā- "iesita" tik ļoti..
.................................................................
Ja spējiet- dodiet, lūdzu, padomu, kā Jums izdodas atdalīt lietas šīs?? Reālo dzīvi /emocijas/ no- virtuālās?? Ok, kad atkal būšu ļoti viena- svešumā- tad, bet- kā saraut šo piesaisti- tagad??
................................................................
Atslegas vārdi: man kļūst no tā bail0
Komentāri (67)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Ingrida X. 15. sep 2014. 00:25.... paldies Tev!
Ivo E. 15. sep 2014. 00:24Pa caurumam ..loms .. Veiksmīti !
Ingrida X. 15. sep 2014. 00:21.... baigi daudz Tu- eglīte, zīlīte- mana!- zini- kas ķeras, kas- nee
Ivo E. 15. sep 2014. 00:18Saredzēt to , kā nav , centies pati , ne jau es. Es tikai ievērtēju atrādīto .
Nu pabriesmīgs Tev tas caurums , tāpēc veči neķeras..
Ingrida X. 14. sep 2014. 01:10.... es tgd- svinu savu 100. blogu- pa savam....
Ingrida X. 14. sep 2014. 00:51... starp citu- ko tik bieži lūries manā profilā??? arī- melno caurumu- meklējot???
Te- tas ira:
... zīļuk manu!! velc vien atpakaļ savus resnos brunčus vai- trennuškas, un- liecies rāms/-a; ja, protams, šādā uzbudinajuma pakāpē- to spēj
Ingrida X. 14. sep 2014. 00:42Ha!!! baigi iepriekšparedzami!!- kad pusnakts, tad- nomet brunčus /vai trennuškas- ko es zinu/ un- klāt!!! eglīte, zīlīte- mana!!! .. laba Tev iztēle, zīļuk- saredzēt to, kā tur- nava... interesanti- kā Tev pludmalē uzturēties??... jābūt- traki grūši - zem visām biksiņām- melno caurumu- saskatot... dumjš/-a Tu esi, un viss
Ivo E. 14. sep 2014. 00:16Ja slikti ar atmiņu , tad te ir atrodama tā bilde , ar melno caurumu kompozīcijas centrā un pašas ,,modeles,, komentāru .
Ja kāds kādam ko piedēvē , tad es tas neesmu .Bloga autore gan atļaujas citiem piedēvēt visu ko , ko pašas samaitātā fantāzija sakūlusi sviestā ..
Ineta L. 13. sep 2014. 11:08
Ingrida X. 13. sep 2014. 11:01.... nu vot!- pie tā arī palikšu!!!- nekādi gāgānu kari ar sevi: nebūs tev netā iet!! - NAV jāuzsāk!!!.. jau vakar, pēc tam, kad radās šīs domas /pēc telef.sarunas ar māsu/, kad liku visu savā paurī kopā, lēnītiņām jau skaidrība sāka iespīdēt... un tad, vēlāk, satiktie draugi, te, tagad- Tevis pateiktais... nu, vsm man, tas viss patiešam bieži palīdz parevidēt domas... viss ir, kā jābūt!!! Prieks bija Tevi te satikt!!!
Ineta L. 13. sep 2014. 10:48Re, Ingrid, tas taču ļoti forši, izrādās, ka viss kas viens otru papildina, Tu ne tikai te ienirsti un pazūdi, bet spēj dzelmē ko jēdzīgu nozvejot
Ingrida X. 13. sep 2014. 10:45.... kad tā padomā- pateicoties tieši sarunām te, esmu atcerējusies tik daudz inčīgu- mīļu un smieklīgu- gadījumu no savas dzīves, kas, šķietami, bija jau piemirsušies... vakar, mammas mājās, sameklēju to diplomu komandai "Sviestā"- par gadsimta dižskrējienu /laikam savā iepr.blogā atcerējos- spilgtāk par spilgtu/... un tad- vakar, dienā, kad tikāmies skaipā, atcerējāmies abi ar dēlu- panesās tāds- visforšāko atmiņu smejamais- ka vai nu!!!
Ineta L. 13. sep 2014. 10:41Tā ir dzīves pieredze un "nordiskais" raksturs
Ingrida X. 13. sep 2014. 10:40.... tas, kas man jāiemācās /un Tu, vsm man šķiet, to proti/, ir- nelaist sevī visādas šejienes negācijas, kuras arī neizbēgt- par dziļu.. vesela skola!!!
Ingrida X. 13. sep 2014. 10:37Jā, tur jau ir tā fiška, ko sapratu, ko, cenšoties noformulēt pati sev, rakstot komentā Madarai, centos paskaidrot Robčikam... piesaista tieši tas- tā tematikas neierobežotība, kā labi pateici. Ka nav jārunā konkrēti par to, to, vai tieši nu to.. tā iespēja atiet no savas ikdienas, vai, ka man tas izdodas ne slikti - pievilkt to klāt, bet jau- paskatoties no cita rakursa... jā, ir tajā visā kas lipīgs, ir!!!
Ineta L. 13. sep 2014. 10:27Labrīt, Ingrid!Tev jau var apspriest visu ko, i a/m modeļus, mīlestības mokas un mārrutku audzētāja piedzīvojumus, tas laikam arī saista, jo nav tā kā ar radiem, kur tomēr ierobežotāks tematu loks.
Ingrida X. 13. sep 2014. 10:22nu ja, Ineta- iekritusi pamatīgi, tais tīklos!!! .. nu ko?? jāmācās visu balansā dabūt.. .. Labrīt! Tev un- Visiem!
Ingrida X. 13. sep 2014. 10:20... baigais mēslojums, Kuku!!! - "Winstona" pelni!!!! .. Jautrīši!!!
Ingrida X. 13. sep 2014. 10:18.. nu ir tas Robčiks interesants!!! :) .. skat- mārrutks!!! .. vakar nopirku mārrutkus burciņā, ne jausmas- kādas tiem lapiņas- virszemē... bet- re ku!- bildītē- ir!!!
Ingrida X. 13. sep 2014. 10:16Tu tgd kko smagi jauc, egle, zīle vai kas tur. Nepiesien man lietas, ko neesmu darījusi. Ja Tu esi atkailinājies vairāk, kā drīkst, tad tā nu vairs nav mana problēma, kur liec vai neliec savas ģenitālijas. Pietiek apmuļļāt lietas, kuras tikai Tavā vai vēl kāda- fantāzijās. Par to nu man vairs- nav jāatbild.