.... manas Māsas acis ir ļoti līdzīgas- manējām- zilas, tās- no Tēta
12. sep 2014. 14:58
Ir dienas, kad piesit kāda lieta- dziļāk, spēcīgāk, savādāk..
Jā, šis atk būs ļoti personisks uzrakstījums. Ja nāk no iekšām, bezpersonisks tas būt- nemaz nevar.
Es domāju par to, cik laika atdodu- būtībā- sev svešiem cilvēkiem.. vrb pat mazāk minūšu un stundu izteiksmē, cik- mērāma- emocijās.. Priekā, skumjās, dusmās... Un dažreiz, pašai uz sevi dusmojoties par to, šīs emocijas, kaut konkrēti te- netā- gūtās, pavelkas līdzi dzīvē spēcīgāk, nekā tās, daudz nozīmīgākās, saistītās ar patiesi saviem cilvēciņiem... Kāpēc esmu ļāvusi pārkāpt sev šo robežu???
Jā, kad biju atgriezta, sev svešā vidē, te radu vienīgo "kompāniju" vakaros, tik šausmīgi- vientuļos. Bet tagad??? Kāpēc arī- tagad???... man- nav sev atbilžu.. kā pieradums var kļūt- tik spēcīgs??.. Es tikai saprotu, ka kkas ļoti ļoti- jāmaina... Paskrienu- šur tur, iesaistos- šur tur, satiekos, parunājos, vēl kko.. bet- kur esmu atkal?- te!!.. es runāšu- godīgi: sajūtot te- daļu savas ģimenes. Bet, nu pasakiet man, arī godīgi!- tas taču NAV normāli??!! Kāpēc es katru dienu nevaru aizskriet līdz mammai, kas gaida, bet te- vairāk vai mazāk- bezmaz dienu- katru...
Jā, man kļūst no tā bail, cik dziļi esmu te- iekšā...
Un tgd- šī epifānija- sen zināmā- "iesita" tik ļoti..
.................................................................
Ja spējiet- dodiet, lūdzu, padomu, kā Jums izdodas atdalīt lietas šīs?? Reālo dzīvi /emocijas/ no- virtuālās?? Ok, kad atkal būšu ļoti viena- svešumā- tad, bet- kā saraut šo piesaisti- tagad??
................................................................
Atslegas vārdi: man kļūst no tā bail0
Komentāri (67)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Dzēsts profils
12. sep 2014. 19:53....sen jau pazīstu Ingrīda,forša meitene...
Ingrida X. 12. sep 2014. 19:52"Paldies" Tev, Robčik, ka iesviedi man te- manu acuraugu!!!
Dzēsts profils
12. sep 2014. 19:50ko tu te aksties....reku divanu pat nevar izlaist un gultu sakartot...vinam ar te ir gimene....kaut gan vina mammite ir aiz vina istabas sienas....tos divus spilvenus mammite vinam uzlika...milam delinam...memmes
Ingrida X. 12. sep 2014. 19:49Jā, Juri- zilas, zilas
Tu pazīsti manu māsu??
Dzēsts profils
12. sep 2014. 19:48...man Tava māsa Ingrīda patīk....Tu saki viņai zilas acis...
Ingrida X. 12. sep 2014. 19:46Notiek tā dīvaini, nezinu- ļoti pieļauju- ne visiem; kad aizejam savās, tā sauc.pieaugušo dzīvēs, tad- vnk tā esam aizņemti katrs pats ar sevi, ka- pazaudējamies.. Arī ar draudzenēm- pazaudējos- tad.. Un tgd, kad bērni jau izauguši un palaisti- savās dzīvēs, tad- kaut kas ir satrūcis... sajūta- nesasienami vairs, bet- es- patreiz!- tieši tā- patreiz!- kamēr esmu mājās, ļoti vēlos mēģināt tmr siet atpakaļ... jau- mazdrusciņ- daru to :)
Šodien, darot daudzko citu, daudz arī domāju. Nē, es nesauktu gan to gluži par atkarību, laikam tā fiška ir tur, ka.... es jūtu nepieciešamību rakstīt dienasgrāmatu, vai kā nu to nosaukt, un- daru to- šeit... zinu- tā nevajaga, mzl cīnos ar sevi, bet tad- atk padodos- sev- un- turpinu... Pašai jau vien jātiek ar sevi skaidrībā- kas ir kas; gan jau :) Gadās, kad uznāk tāds totāls jūtu un sajūtu sajukums, kad- gudrāk- paklusēt; nekas- uzrakstījusi to, ko nu te uzrakstīju dienā, jau ar domām sakarīgākām- mēģināju uz to visu
Madara D. 12. sep 2014. 15:57Ļoti daudz taisnības. Ziedoņa epifānija, nebiju dzirdējusi. Patiesi. Man arī ir brālis.Ja es viņu neatcerētos, tad viņš nezinātu pat to, kur es dzīvoju/ Nu viņš zin tikai to, ka es dzīvoju Rīgā./ Nezinu Ingrida, ko pateikt Tev...Tā ir atkarība. Nedomāju ļauni. Man dažādas problēmas dzīvē risināmas, tāpēc pirmajā vietā ir patiesā dzīve.
- ← Iepriekšējā
- 1
- 2
- 3
- 4
- Nākamā →