Paldies, Kuku, ka vsm Tu tur, no augšas, neko sliktu nē!!

Jā, Alisīt-
"Un it sevišķi tie cilvēki, kuri mums izdara sāpes...it sevišķi tam jāpievērš uzmanība- jo viņi ir mūsu SKOLOTĀJI!!..lai arī cik dīvaini tas liktos, bet tieši viņi mums pasniedz to mācībstundu, kura mums ir jāapgūst!!"

Sapratu jau. Tikai šīs mācībstundas- ir baigi baigi- smagas!! Tikt ar tām galā- tam vajadzīgs laiks. Un- neļauties tam, kas var sekot. Pieņemt un, pieslēdzot visu savu varēšanu, sildot rokas un sirsniņu pie saviem sakrātajiem prieka akmentiņiem, dzīvot tālāk. Nevis truli eksistēt, bet- dzīvot

Nevaru nepiekrist, Ineta, Tevis uzrakstītajam. Aiz to- izteikums izcelts, ka centos to izprast. Jo rakstā, kur tas, tas nebija biznesa sakarībā- izvēloties un ievērtējot savu darbinieku iespējamo potenciālu. Šo potenciālu, kā saki, saredzēt bērnā, saredzēt gados jaunā cilvēciņā- ok; vrb dot mazu grūdieniņu tai virzienā, ko redzi- arī ok; bet cilvēkos, kuriem pašiem gana daudz saprašanas par lietām, izpratnes- kurp iet, kurp- nē?? Meklējošam cilvēkam, kurš vrb nedaudz iestrēdzis, nu gadās taču!, kad apstākļi mzl piespiež pie zemes!- vrb. Gaudu dziesmas?? man arī riebjas klausīties- cik pasaule melna, un cik visi slikti... un kā tilti- nez aiz ko?- viens pēc otra- brūk.. Jā, ir reizes, kad pastiept pretī roku savam līdzcilvēkam- IR vērts!! Un- darīt to tikai tad, kad jūti- patiešām vērts!! Nevis izniekot savu laiku un enerģiju būtībā- nekam! Zinu, kā var viltīgi nomanipulēt ar tavu vēlmi- palīdzēt.    /pierakstīju domas.. /

Labrīt!

Alise.
Jā, tā varētu būt.
Tikai šobrīd- par daudz, daudz par daudz- tas viss- sāpīgi..
Un- es patiešām cenšos!! Būt tas labais, labuvēlošais, mīlošais cilvēciņš, kas esmu īstenībā.
Tikko no manis aizbrauca Dēls. Pasaulīt baltā!! Kādus sīkumus tikai Viņš neatceras no gadiņiem, ļoti maziem!!! Kā Viņš mani apskāva un samīļoja!!! Ai...... lai paliek.... nupat atk- pāri malām...........

Nē , nē ... es no Augšas nekādas kļūdas jums nesūtu - jūs paši viņas tīri labi izdomājat   .

Cilvēkam potenciāli ir ļoti daudz dažādu spēju, kuras no tām attīstīt, ta jau ir paša interese un dažkārt kāda īpatnēja apstākļu sakritība, dažiem ir kādā jomā vairāk spēju. Var gaidīt un mēģināt saskatīt to potenciālu jaunietī, kurš vēl nav pats nostabilizējies savās interesēs. Bet mēģināt ko saredzēt tādā cilvēkā, kurš ir vienk. slinks, nu nē, lai slinko tik tālāk, es arī bez mēģinājumiem saskatīt zinu, ka katram ir milzum daudz jomu, kurās var ko iemācīties, un tādu "grūtdieņu " gaudu dziesmas mani neaizkustina. Spēcīgi cilvēki, jā daba cilvēkam ir devusi tik daudz iespēju, tikai jābūt elastīgam, savās domās arī!

Pilnīgi piekrītu par tām "kļūdām"...tās visas mums tiek sūtītas no augšas, ja pielaižam atkārtoti vienas un tās pašas kļūdas/mācībstundas/.....tad ar katru reizi tās mūs pārmāca arvien bargāk/..pati esmu to piedzīvojusi/..
Un es domāju, ka par katru satikto cilvēku /kurus satiekam tāpēc, ka jāsatiek/..ir jāpadomā...kāpēc viņu satiku, kādu vēstījumu viņš man nes priekš manis...vai - es priekš viņa!!!...Un it sevišķi tie cilvēki, kuri mums izdara sāpes...it sevišķi tam jāpievērš uzmanība- jo viņi ir mūsu SKOLOTĀJI!!..lai arī cik dīvaini tas liktos, bet tieši viņi mums pasniedz to mācībstundu, kura mums ir jāapgūst!!

Arī auns, Līva, nebūt nelaužas kur ar varu vai spēku, tā nav :) Spītība?? Jā. Savu reizi tā slikts sabiedrotais, bet savu- palīdz gan. Darīt to, ko esi nolēmusi

kura gan ķermeņa daļa Sandrim reaģē uz Ingridu  
labi-atstāšu JŪS divatnē...
man nekas nav jāpārvar-visas durtiņas ir vaļā.....neesmu auns, kurš laužas ar varu vai fizisku spēku-esmu kaza-kas vienkārši-ielec!...vai-izlec!...vai spītīgi  turas kā Vīrs-āzis, ja neuzskata, ka jādara kaut kas tāds, ko citam, nevis arī viņai sagribējies.
man garšo kāposti un tagad došos uz dārziem

Zinu. Centos nesaprast tā, kā sapratu

Kad kāda vīrieša ķermeņa daļa instinktīvi izsaka sievietei komplimentus , tas nav nekas pārsteidzošs , bet no dabas ieprogrammēts , Ingrīd ..

Sandrim-
jā, brīžos, kas ir galīgi iepriekšneparedzami, cilvēkam pieslēdzas TĀDAS iekšējās rezerves, ka pēcāk- viņš brīnās pats, ka to spējis!! Kur nonākam?? Pie tā paša potenciāla

Nē, es gan, Līva, vairāk to uztvēru savādāk; jā, tāpēc jau izcēlu, ka liek man domāt. Novienkāršošu: Mēs visi baidāmies kkā, visi!! Bet viens- savām bailēm dot zaļo gaismu, otrs- tās pārvarēt. Un tad, ja esi spējusi pārvarēt vienreiz, vēl otrreiz, tad trešajā jau saproti, ka tevī daudz vairāk drosmes /potenciāla tam vai tam/, kā sapņos jebkad rādījies :)

par  ko varētu kļūt-vai te domāta profesija?-tā ir pārejoša...augoša un dilstoša-ja esi uzkāpis augšā nepazīstot apakšas-stāvi uz drūpošām smiltīm...jo neesi tās no savas puses SALIEDĒJIS....un nekrati dubļus no savām laķenēm tik spēji nost...nosaucot par netīrumiem...visi novērtēs-esi nācis no Zemes-esi savējais.

Ar to potenciālu tā nu ir , kā ir .. tas var parādīties arī nepiemērotos brīžos , izsakot skaistai sievietei bezvārdu komplimentu.

... vistu oliņas   silda   iesit čaumalā caurumiņu un tad ar salmiņu, vai kā

Jā, šitādā laikā oliņas puncī iesūc, tas ir kā bankā...  

... un krūtiņas, krūtiņas arī sasedz- ārā vējiņš bišku ne tāds; es arī ko siltāku piemeklēju- nevar jau vnm te pusplika grozīties..

  Man jau gan vairāk kreņķis par Tavu punci, tik.. apetelīgo , aptin šallīti vai ko, lai tas smukums necieš

Tu liec salt manām kājām, jo asinis pārvācās uz vaigiem