Prieks palicis mājās?

30. okt 2014. 08:14

  Labas tās slotas. Var ne tikai ko noslaucīt, bet arī iesist ar slotu. Šodien tāds blieziens pienāktos daudziem. Bet lidošu ar slotu. Rīgā tak kaut kā jātiek. Lidošu kā jau raganas. Labi, ka man nav mazu bērnu – kā varētu reizē turēt slotu un bērnus, nezinu. Bērniem gribētos tikt uz Rīgu. Lidojot pa gaisu, vilciena biļete viņiem nebūtu jāpērk.
Es lidošu. Ka tikai nenosalstu šajā aukstumā. Cepures man nemaz nav. Būs vien jāsien kažokādas šalle ap ausīm. Vējš gan to var noraut. Es redzēšu, ja tā gadīsies, aizlidošu pakaļ.

Fu. Rīgā esmu. Forši, skaisti viss no augšas. No šejienes labāk redzams viss. Ne jau velti es saku, ka visizteiktāk mūsu valsts nabadzību un bagātību var redzēt tieši Rīgā – blakus veciem, gadiem neremontētiem namiem, nu jau graustiem, slejas dižas jaunceltnes.
Ēst gribas. Tikko biju savās mājās, bet vienalga ēst gribas. Kā tad es iešu glaunā restorānā ar slotu? Ārā slotu atstāt arī nav droši – ka nenozog. Kā tad es tikšu bez slotas mājās? Ar vilcienu braukt negribas.
Iztikšu bez ēšanas. Jāiztiek. Man gan ļoti patīk – glauni, lēnām, visu padod, pienes. Dārgi gan. Bet tas jau sīkums – ja nav naudas, no tās pasēdēšanas mazāk tās nepaliks. Skaista, veselīga ēdiena pasniegšana šodien ir kā rokenrols kādreiz. Tikai katram skaņdarbam izskan tā pēdējā nots.
Jā, jāiztiek bez ēšanas.
Ko darīt ar dažādu muzeju, izstāžu apskati? Gleznas jau var vērot arī pa logu. Bet tas nu nav tas. Kaut glezna ir liela, tas tomēr nav tas, kā uz to skatīties bez stikla caurspīdīguma. Par kāroto rotaslietu apskati nemaz nerunāju. Meklēt un vēl blenzt uz tām caur stiklu nav manā dabā.
To slotu vajadzēja atstāt mājās. Kā tad es tiktu uzRīgu? Tāpat kā citreiz – ar vilcienu?
Ar vilcienu braucu tikai darīšanās. Šoreiz Rīgā gribējās dabūt tikai prieku. Skumji, bet prieka pēc kādreiz uz Rīgu braucu tikai ar mašīnu. Nu to nedaru. Traka es esmu – to pierāda kaut tas, ka tagad atlidoju ar slotu, bet tik traka, lai ar mašīnu nosistu kādu citu gan neesmu. Braukšanas tiesības arī sen beigušās, neatjaunoju. Lidošanai ar slotu nekādas lidošanas tiesības nevajag. Es ceļā nevienu arī nesatiku, pat neredzēju.
Vienu mērķi realizēju – Rīgā esmu. Prieku nedabūju. Laikam izbeidzies. Palicis mājās? Lidošu atpakaļ.
Ātri gan esmu savā pagalmā. Lidot ir lidot. To nemaz nevar kaut kādā gliemeža gaitā. Slotu nolieku savā vietā pie ārdurvīm. Lai stāv līdz nākamajai reizei. Te to nenozags. Man jāiet paskatīties, vai prieks nav kaut kur paslēpies. Ir tai slotai arī nepilnība - reizē lidot un iebliezt kādam, nevar. Nekas jau nav ideāls.

Atslegas vārdi: tā ir559

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (13)

savsem k. 30. okt 2014. 21:59

Slota ar bērnu sēdeklīti   ... jocīgi izskatītos   .

Dzēsts profils 30. okt 2014. 15:37

Līva: >Igaunis ir lēnīgs...sēž un tamborē...kur viņam steigties!!! <
     bet izstāde tiešām bij laba! Un igauņiem sen mierīgā, prātīgā tamborēšana un domā''sana padodas labāk kā latviešiem, tiešā un pārnestā nozīmē.

Vasilijs P. 30. okt 2014. 13:34

Policijas tur-nav-drikst autovaditajus sutit...

Vasilijs P. 30. okt 2014. 13:19

Ikrus un snabi naksies ar citu raketi sutit...nepardzivo

Sandris X. 30. okt 2014. 12:32

Ekskluzīvam transporta līdzeklim rodas zināmas grūtības ar noparkošanos..

Dzēsts profils 30. okt 2014. 12:23

Gunta, man ļoti patika Tavs stāsts    Drusku ar humora pieskaņu, drusku ar skumjām, mazliet ar ironiju..Katrā gadījumā lasīt bija interesanti! Tu nekad nepiedalies diskusijās, mazliet no augšas..lidojot..

Vilnis S. 30. okt 2014. 11:38

Iebraucot Rīgā uz reiz jūti, ka esi Krievijā.

Dzēsts profils 30. okt 2014. 11:12

pagaidīšu kad būs vēsāks... kā Dāma Sonja metīs nost cepuri...to gribas sagaidīt...un ar kāju virsū-es! tur-tirgus laikumā.
Igaunis ir lēnīgs...sēž un tamborē...kur viņam steigties!!!

Dzēsts profils 30. okt 2014. 11:00

Par cik esmu rīdziniece- līdz kaulu smadzenēm, tad Rīga- tā ir mana mīļā pilsēta, , un prieka te cik tik uziet.. Arī bez dižas naudas, un smalkiem restūžiem... Par muzejiem un izstādēm- ieskaties kādreiz Mencendorfa namā- Grēcinieku ielā, pretī 3.vsk.- tur par ļoti pieņemamu cenu biļete-0.70eiro-- un izstādes dikti interesantas. Pēdējā kas bija( kam nu interesē tādas lietas)- vācu mežģīņu tehnikā adīti - dekori, galdauti, ---un to ir darījis - vīrietis- igaunis// Mute vaļā, kad ierauga tos darbus tuvplānā, cepuri nost ja būtu galvā.

Dzēsts profils 30. okt 2014. 10:58

Tukumā ir Lācis...viņa pakalpojumi...nav vajadzīgi.  
Viss sākās ar to, ka mušu uz manas pieres viņš gribēja!!! nosist ar akmeni-labi ka pamodos.

Ritma R. 30. okt 2014. 10:37

Pēc smukuma jābrauc uz Tukumu ! Prieks būs sevī jāpameklē ..

Dzēsts profils 30. okt 2014. 10:35

pēc prieka jābrauc...jālido vai jāminas...priecīgai!...jau priecīgai ...ar prieka sēkliņu sevī...kā slotā ar bērza pumpuriem ... un tā uzplauks! tici man!...iespraud zemē..salapos!

Dzēsts profils 30. okt 2014. 08:37

eseja jau laba!
Rīgā ar to prieku ir kā ir.

Autorizācija

Ienākt