Ak šīs sievietes...:)

12. dec 2014. 20:25

Paradokss,vai ne-mēs varam noģībt no vienas asins lāses,kas parādās uz bērna,vai jebkura cita cilvēka rokas,dzīvnieka auss,vai govs nolauzta raga,bet vienā svētā mierā spējam gandrīz vai līdz elkoņiem nosmērēties jaucot  bļodā putraimu,jeb asins desu masu, to pildīt un izcept

Dzirdēju,ka tuvojoties vētra,gaidu ,pat baiļoties vienai bail


Atslegas vārdi: Dzīve38590, sievietes.3

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (344)

Dzēsts profils 13. dec 2014. 10:37

Paldies Maija  

Maija V. 13. dec 2014. 10:36

Jurij,es sapratu,pēc profesijas esi aitu gans,forši,šašliks vienmēr pieejams

Dzēsts profils 13. dec 2014. 10:34

Cilvēkbērna nē  

Jurijs Ķ. 13. dec 2014. 10:34

Ja vēji no visām pusēm šūpo tad jāturas stingri ar  saknēm zemītē. Bet tas nebūt nepasargā no kādas badīgas aitas, kas to vien kāro, lai manu saldmi tīksmeni izžļambātu  

Maija V. 13. dec 2014. 10:33

Ak,ja,Frīdi,Marija man uzticēja Tev nodot sveicienus,ja meža lauma Tevi tomēr izlaiž no savas valstības brīvībā

Maija V. 13. dec 2014. 10:31

Frīdi a ko Tu zini no dzemdībām,vai esi piedalījies?

Maija V. 13. dec 2014. 10:31

Ineta,tur Tev laikam ir taisnība,ja tā paanalizē visas situācijas,tad sanāk,ka esmu noģībusi tad,kad nekas patiesi nebija briesmīgs,bet tad,kad vajad saņemties un darīt,tad viss kartībā

Maija V. 13. dec 2014. 10:29

Jurij,tad Tu esi viena izturīga pojene

Dzēsts profils 13. dec 2014. 10:28

Lāb dien   Par dzemdībām vajadzēja vispirms  

Ineta L. 13. dec 2014. 10:27

Mēs neapzinamies savu potenciālu, kamēr reālā stresa situācija mums nepalīdz to atklāt. Bērnībā es nemaz nezināju, ka tik ātri varu paskriet, kamēr ejot cauri krūmainam mežam, neizdzirdu čaboņu un nepadomāju, ka tur noteikti ir vilks

Jurijs Ķ. 13. dec 2014. 10:27

Es zinu, ka točna neģībstu... Ir nācies mazliet vairāk par teļa bērēm vai dzemdībām piedzīvot, darba specifika  

Maija V. 13. dec 2014. 10:24

Ati,man ar ir nācies,i neko,izturēju,lai arī patīkami nebija...un neģību...hmmm..tiešām jocīgi

Atis K. 13. dec 2014. 10:22

Man ir sanācis teļu vilkt.Arī laikam būšu dzemdībās palīdzējis.
Nekas patīkams nebija,bet nebija citas izejas.Tas arī laikam mobilizē.

Ineta L. 13. dec 2014. 10:19

Zinu, ka var noģībt, klausoties stāstījumu, bet būt stipram, ja jāpieņem dzemdības utml.

Maija V. 13. dec 2014. 10:18

Doma bija,ka tāpēc nepaliek vairs slikti ,ka cūcim vairs nesāp,bet redzot,ka tek asinis un sāp,tas izraisa žēlumu laikam un ģīboni

Maija V. 13. dec 2014. 10:16

Es nezinu,tas laikam tāpēc,ka nostrādā doma,ka nu jau tam cūcim vair nesāp...

Atis K. 13. dec 2014. 10:14

Kas viņu zin,no kā tā ģībšana atkarīga.Pats esmu redzējis,kā vīrs noģāžās kā ģimnāziste. Tur gan bija tāda peļķīte satecējusi.

Maija V. 13. dec 2014. 10:11

Ati,pie nokautas cūkas man nav nekādu problēmu,bet tikai tad,kad viss jau noticis,cūka ir beigta.Es arī esmu vākusi asinis...putraimu desām

Maija V. 13. dec 2014. 10:09

Ineta,paldies Dievam,tik traki nav bijis,bet ir bijis,kad jāpalīdz salīdzinoši īkumos,kaut vai bērniem,bet tad ir reāla sajūta,ka tūlīt ,tūlīt,īpaši ta bija jaunības laikos,tagad jau mazāk,bet esmu arī reāli noģībusi

Atis K. 13. dec 2014. 10:08

Aga!Man arī vajadzēja bērnībā palīdzēt.Pie cūkas kaušanas asinis vākt.Tad arī paliku vienaldzīgs pret asinīm.

Autorizācija

Ienākt