IR!
9. jan 2015. 21:24
Beidzot ir sajūta, laba.
Kaut arī pārāk brīvais režīms mani biedē, bet acīmredzot, ja es varu visu padarīt un savilkt galus kopā, tad viss ir pareizi. Atliek tikai izbaudīt šo doto laiku un drīz jau notiks pārmaiņas, laika būs mazāk, gadu un atbildības vairāk. Bet tas, kas mani patiešam iedvesmo ir skatuve. Vēljoprojām nebeidzu sevi pārsteigt un rotaļāšanās ar dažādiem tēliem man dod patiesas emocijas un milzu enerģiju, pārliecību, ka esmu pareizajā vietā un laikā. Pagātnes rēgi ir nolikti malā.
Sapņi man nekad nav bijuši tik spilgti, laikam smadzeņu nepārslodzes iespaidā, rodas jauna sprauga, pa kuru tie ieplūst. Iepirkšanās ar Lv mūziķiem lielveikalā, holivudas grāvēja cienīga apšaude ar Valeriju, kur abas esam tērpušās seksīgos džinsu šortos un baltos sievsitēju krekliņos... un tā katru nakti.
Diendusas no 16:00- 17:30 ir mana rēžima nu jau neatņemama sastāvdaļa.
Jauni izaicinājumi nākamnedēļ, lai iejustos režisora lomā.
Atslegas vārdi: režisora lomā0
Komentāri (5)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
ronalda z. 10. jan 2015. 21:36kazas
Dzēsts profils
10. jan 2015. 09:41Režisors ir, scenārijs ir, un aktieris arī ir! 3 vienā.. Lai dzīvo TEĀTRIS!
Dzēsts profils
9. jan 2015. 23:04Esmu iemesta kaut kur dziļā dirsā. Likās, ka būs trakāk, bet pārmaiņas liek atskatīties uz visu, kas bijis, no malas. Ir tas slavenais teiciens, viss, kas notiek, notiek uz labu. Nu redzēsim, kas labs notiks ar mani, kā veidosies mans tālākais ceļš.
Bet laikam jau pats esi savas laimes kalējs, kaut gan es ticu arī nejaušībām, likumsakarībām. Jāvadās pēc jūtām, jārunā ar sevi - ko es gribu, kas man sagāda prieku.
Varbūt beidzot ir pienācis laiks atrast savu hobiju?
Izmēģinat visu- tenisu, spēlēt klavieres, dejot deju studijā, cept bulciņas - ja nu man ir ķēriens uz kādu no šim nodarbēm?
tāds apcerējums vien ir sanācis.
Es esmu droša tikai par to, ka esmu palikusi pieaugušāka un tas mani padara traku.
Gribētos vēl nedaudz noraut ručku un pamosties no varenas balles tikai pēc nedēļas, to es tagad varu atļauties.
Aleluja.
Ilga i. 9. jan 2015. 22:30Mani aizkustina dziesma.
Es jūtos tukša. Nez vai Alise Brīnumzemē mani izvilks ārā?
Vissvarīgākais šobrīd ir mana ģimene ar ko kopā ir jābūt šajos svētkos. Balles ar draugiem un jaunas iepazīšanās izpaliek.
Es gribu būt tajā barā un riņķot kopā un sajust burzmas spēku, bet ziemassvētku koraļļi tevi aiztur un ved pie miera.
Es gribu būt labais rūķis un pacensties tomēr iesaiņot dāvanas, kaut arī nelielas, bet tomēr. Redzēt prieku citiem acīs, ka esi centies un domājis labas domas saiņojot kārtējo tipogrāfijā nodrukāto kalendāru. Sirsnīgs pantiņš un silts smaids atspēko visas dārgās mantas pēc kurām šobrīd jāstāv milzu rindās.
Priecīgus Svētkus!
Dzēsts profils
9. jan 2015. 22:25Kas tas par murgu?
>Vēljoprojām nebeidzu sevi pārsteigt<
katru dienu vieni pārsteigumi, pamostos un brīnos.