Viņa un Viņš . Viņi ->>satikās ->> patikās < > iemīlējās !
- Mīļotā , vai kļūsi - mana mīļotā sieviņa Tu ? vienvakar jautāja Viņš .
- Nedomāju , ka tā ir laba doma , Mīļais ..., Tu taču zini par manu īpašo profesiju ..., atbildēja Viņa .
- Ak , nieki ! Man tā netraucē ! Tikai - 6 kaķi gan tā kā padaudz ..., varbūt pietiktu ar vienu ? bilda Viņš .
- Nevaru no viņiem šķirties - apsolīju dzīvot kopā , līdz nāve mūs šķirs. Es vnm turu doto vārdu , Mīļais . Starp citu , kaķi ir kastrēti un ļoti miermīlīgi ..., ja kas .
- Ai ..., lai jau šie paliek .Tevis dēļ esmu gatavs uz visu !!
- Mīļais , Tu nedrīkstēsi mani krāpt .
- Mīļā !? Nemūžam !!!!!!!!!
............pam - pam - parampampampam - papaparampampapapāāāāā -
gredzeni tiem iemirdzējās - pirkstāāāāāaā ........................................
.......................................................................................................
       Pagāja gads . Viņi joprojām bija tikpat laimīgi un iemīlējušies ! Viņš jau bija apradis ar melno kaķu bariņu mājās , /sākumā šie lūrēja uz viņu izteikti nelabvēlīgi !/, tikai klusībā brīnījās , ka nekad netika redzējis sievu šamos noglāstām , nedz arī viņus - klātnākam .Vispār mellie bija īsti flegmas - ēda, gulēja , paslaistījās pa pagalmu ..., sekoja -> programmas atkārtojums . Baroti gan šie tika uz to labāko - lasi un cāļa fileju ieskaitot !
      Kādu dienu , vērojot vīra īpaši rūpīgo pošanos , Viņa jautāja :
- Uz kurieni mans vīriņš dosies , tāds skaisti saposies ...?
- Komandējums , Mīļotā ..., tā negribas , nu tā negribas braukt ! Mīlu Tevi , skumšu ...
- Brauc vien , reiz jābrauc..., mīlu Tevi .
       Samīļojis uz atvadām sieviņu , Viņš devās uz mašīnu. Mellie , smīnošiem ģīmjiem , slāja Viņam nopakaļ.
- Ū , briesmoņi ! Pamēģiniet tik ceļu pārskriet - nobraukšu ! Viņš šņāca , klusībā gaidot tieši to ->> pārskries ka ! Ne nu pārskrēja ..., nekā .
        Pagāja 2 dienas..., vakarā kāds skaļi skrāpējās pie ārdurvīm .
- Mjau ! mjauuu ..., skrāpēšanos papildināja žēli ņaudieni .
- Nu sveiks , Mīļais ! Ar atgriešanos mājās ! atverot durvis , Viņa teica lielam , melnam kaķim .Kaķis apķēra Viņas kāju , sāka to laizīt , žēli ņaudēdams ...
- Nost !! Nekad man vairs netuvojies ! Viņa to atspēra no sevis . Mello banda, ļauni smīnot , ielenca jaunatnācēju .
- Nu neko , nāksies Tev paciest ugunskristības , mans bijušais Mīļais ..., rīt brauksim uz vetklīniku , pēc nelielas operācijas kļūsi tāds pats kā viņi un šamie pieņems Tevi bariņā ..., noteica Mazā Raganiņa , dodoties prom .
       Skumjš smaids rotājās Viņas skaistajā sejā , kad tā nodomāja :- Vīrieši ! agrāk vai vēlāk tie visi ----> runčos pārtop ..., tikai daži līdz mūža galam tā arī turpina - par vīriešiem maskēties. Ak jā ! Tagad būs jāpērk pārtika arī septītajam - līdz nāve mūs šķirs...
                                     / brīvs, improvizēts pārstāsts no saita ru.net/

https://www.youtube.com/watch?v=gPslo1DpE0E