Tik un tā

13. mar 2015. 10:15

  



Ja es būtu sarkana roze ,
     Kuŗai lemts būtu pumpurā palikt ,
        Es atrastu dažādus veidus ,
          Kā atsegt dziļumus savus ,
            Jo redzi - es sauli mīlu ,
               Pret sauli savā pilnībā tiecos .
                  Kā izdarīt to var roze ,
                     Kuŗai likts pumpurā palikt ?

                            Es sarautu valgus un važas -
                                Ar spēku no pumpura šķeltos ,
                                  Kā spārnus izplestu lapas ,
                                      Smaržām pielietu gaisu ...
                                           ............
                            
                                          Ja lemts būtu rozei būt ,
                                              Es plauktu un uzplauktu -
                                                  Tik un tā !

P. S : Cilvēks tomēr var mainīt savu likteni , ja tā būtība neatbilst nolemtajam.

13.03.''15
/ S. Grasmane /
              
                

Atslegas vārdi: Cilvēka būtība1

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (23)

Skaidrīte G. 14. mar 2015. 14:38

Jā, jo zieds varētu atbilst cilvēka pašiem skaistākajiem un nevainīgākajiem gadiem ,,,

Dzēsts profils 14. mar 2015. 14:06

Katram ziedam ir sūtība sava
Katrs zieds savu būtību nes
Ziedam pumpurā neļaujiet  nosalt
Zieds tas  rozes  vai ābeles

Uzplaukt  atvērties  dāvājot prieku
Kaut  uz mirkli kas skaudri tik  īss
Ja  ar uzskata  to kāds par nieku
Ziedēt nebeigs pat pienenes           ( )

Ineta L. 13. mar 2015. 18:46

smaga tēma..un  daudz kas atkarīgs no paša cilvēka,  arī no cilvēkiem, kas ir blakus..

Suliko K. 13. mar 2015. 17:58

...to kas sabojats ...es par situācijas izvērtēšanu un dzīvošanu tālāk....pieņemot to ko dzīve mums pisplējusi...vis kas mūs nenogalina padara mūs stiprākus....kā mēs rīkojamies...atkarīgs tikai no mums pašiem....

Skaidrīte G. 13. mar 2015. 17:45

"" Labot "" nozīmē "' vērst par labu "'

Suliko K. 13. mar 2015. 17:11

...par domu lieku

Suliko K. 13. mar 2015. 17:04

...labot diezin vai vienmēr iespējams...tomērt pieņemt situāciju kurā nonākam....meklēt risinājumu.....sadzīvot....būt Laimīgam....tā varētu būt augstāks līmenis....kas ne visiem lemts....

Skaidrīte G. 13. mar 2015. 15:30

Jā , ir visādi gadījumi , bet liela daļa no tiem nav uzspiesti - tātad , ir izvēles iespēja , kaut gan izvēles iespēja ir arī fiziski slimajiem - palikt , kur esi , vai tomēr mēģināt kaut ko labot ...

Dzēsts profils 13. mar 2015. 14:38

arī kaķenēm ir mērķis uzlīst škūņaugšā-patālāk no mājas un pagulēt-mierīgi
ir cilvēki kuri apzināti sprauž uzdevumus...un pārvar škjēršlus, piepiekot milzu enerģiju...jo nedzīvo ekstremālos apstākļos, kā civilizācijai nepakļautās tautas-kur nekustība nozīmē nāvi...bet viņi netaisa no sevis kaut kādus pārcilvēkus-vienkārši-dzīvo!...un rūpējas, lai dzīvotu....viņiem ir ļoti bagāta garīgā dzīve, pat uguns un ūdens-ir dzīvi...viņi ir Visuma daļa!

Skaidrīte G. 13. mar 2015. 12:17

Jā, katram ir savi augstumi un tālumi , kurus aizsniegt un sasniegt .  
Tas ir labi , ja tie vispār ir ! Lai veicas !

Suliko K. 13. mar 2015. 12:14

...dzīvoju pēcprincipa....no katras situācijas ir vismaz divas izejas..pagaidām man tas darbojas....

Skaidrīte G. 13. mar 2015. 12:06

Jā un nē. Paskatieties uz invalīdiem - jauniem , izmocītiem ( sāpju , nelaimju , slimību  ) , ratiņiem piekaltiem  - bez rokām vai kājām ...........................................
   Tikai nelielam skaitam ir spēks un iespējas izrauties no pumpura stāvokļa , un mēs , veselie , par to brīnāmies , aplaudējam viņu varonībai.
   Dzejolis tapa kāda TV raidījuma iespaidā . Un es vēlreiz pateicos Dievam , ka man nav ( vismaz pagaidām !) jābūt tādā mūžīgā pumpura stāvoklī .  Es saku , ka izrautos , ja būtu , bet vai patiešām to spētu ? Vai pietiktu spēka un drosmes ? Kamēr viss labi , runāt un filozofēt viegli. Vai tā nav ?

Suliko K. 13. mar 2015. 11:54

...ļoti daudz..ja ne visi 98% ir atkarīgs no mums pašām....

Skaidrīte G. 13. mar 2015. 11:26

Ir , diezgan bieži (! )  lemti apstākļi , pie kuriem nav iespējams uzziedēt . Tā ir smaga tēma , pie kuras negribu apstāties . Pavērojiet sabiedrību sev apkārt jeb no tālienes ...
       Piemēri ik uz soļa . Bet ir drosmīgie , kuŗi  izaužas no nolemtā pumpura stāvokļa.

andris k. 13. mar 2015. 11:19

  
    
          
                

Dzēsts profils 13. mar 2015. 11:14

kas tev teica, ka nav nolemts kādam atvērties...bet atveries par spītu?-radi, kaimiņi-novērtēja un teica-eeeeh! nā tās nekas neizaugs! no pumputa vai taureņa stadijas kūniņā-vēl neko nevar zināt...ja pumpuriņš spurojas...tas liecina par to, ka iekšā pilns ar ziedlapām un tās trīsinās pa iekšu-gatavas izspraukties...jo viņas IR!...un tātad-būs! un tā būs īpaša roze...visu vērota jau no sākotnes.

Suliko K. 13. mar 2015. 11:05

..".atsegt dziļumus savus"....
vārds arsegt tak liecina,ka vēlies atklāties....visu sevi atsegt nevis likt nojaust vai atklāt....

Skaidrīte G. 13. mar 2015. 11:01

Tā nav klaja atsegšana , bet savas būtības izteikšana. Zieds visu laiku nevar būt pumpura stāvoklī . Protams , ka var , bet vai vajag .... vai tik vien vajag ...

Suliko K. 13. mar 2015. 10:54

...varbūt sevi  nevajag klaji atsegt...kur paliek sievišķīgā noslēpumainība....

Suliko K. 13. mar 2015. 10:49

..   

Autorizācija

Ienākt