Līnis

20. mar 2015. 08:19


Kāds kungs reiz līni nopirka
     Un laimīgs mājās nesa ;
       Būs meitai brīnumgaršīgs cienasts ,
          No Florīdas kas braukusi .

          Guļ līnis kunga tirgus somā
               Un nesaprot , kur viņu nes -
                   Uz vēso  Daugaviņas straumi ....
                        Jeb , varbūt , karstums gaida to ?!

               Guļ līnis somā ,
                  Ilgi domā ;
                     Viņš nezin ,
                          Kā tam uzvesties :
                             Vai ārā lēkt ...
                                Jeb , varbūt .... gaidīt ...
                                  

  
P. S : Vēl  līnīt''s nezina , kā būs ,
               Bet es to zinu droši :
                  Kungs lēmis tevi apžēlot ,
                      Un karstums gaŗām ies .

20. 03.''15
/ S. Grasmane /

Atslegas vārdi: Zivis3

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (6)

Skaidrīte G. 20. mar 2015. 13:43

max m. 20. mar 2015. 13:29

Linît's kréjuma mércé mmm..kas var bût gardàks par to...

Skaidrīte G. 20. mar 2015. 10:15

Jā , saule spīd un ārā aicina !!!!
    Es arī drīz tur steigšu ,
          Tik maziņš darbiņš nedod miera ;
              Vēl grīdas jāsakopjot man !

Dzēsts profils 20. mar 2015. 10:11

Kad puncis pilns nekas vairs nelien iekšā
Tad pīpis viens kas līnim tam ir priekšā
Vai gaida viņu karsta cepešpanna
Vai dzidra ūdens sagādāta vanna  

Kad puncis pilns ir darbiem labiem vaļa
Bet tukšu interesē tikai cepta gaļa
Bet ir bez tā vēl dzīvē daudzi lietu
Te sēdēt pietiek man sev iedevu ar mietu  

Skaidrīte G. 20. mar 2015. 10:02

Ja tikai vēderu mēs goda vietā ceļam
   Un visu pārējo zem galda pastumjam ,
       Tad varam skatīt līni karstā katlā ,
            Bet - ak kāds prieks ;
        Tas viss nu līnim garām ies ,
            Jo kungs šis žēlīgs :
               Ir gurdam līnim
                  Dzīvi vēlējis .

               Es zinu - nenotiek tas bieži ,
                    Kad  prāta vietā sirdi ieslēdzam.

Dzēsts profils 20. mar 2015. 09:54

Tam kungam galvā sakāpusi brāga
Jo kaučkas nav ar domāšanu viņam lāga
Jo kā gan mantu tādu mest var upē
Jo jau no dzimšanas tai vieta zivju zupē  

To saimeniece lej un bērniem liek uz galda
Un bērniņi to strebj jo zupe makten salda
Tie tādu brīnumu sen garšojuši nebij
Ar muti kāru nu tie viņu iekšā strebīj

Ir punči pilni laimē maziem staro sejas
Ar pilniem punčiem žēl tik nedejosies dejas
Bet siltā saulīte šos laukā sauc jau fiksi
Ja ļoti pasteigsies Tu bērniem līdzi tiksi  

Autorizācija

Ienākt