Tadel PRISMA tadi veci strada-Jebatj I Rezatj

Tēvs ielēja sev glāzē pēdējos vīna malkus un atkārtoja savu jautājumu:
- Atbildi uz vienīgo svarīgo jautājumu, kāds vispār ir. Kas pasaulē ir visskaistākais?
Ēdamrīki bija sastinguši Medijas rokās, viņa lūkojās uz tēti. Cik vien Medija spēja atcerēties, dzelžu vīrs nekad nejokojās, viņš nekad neteica un nedarīja neko tādu, kam nebūtu nozīmes. Viņa nojauta, ka šis ir izšķirīgs mirklis, ka tēvs gaida, lai viņa ienirst savas būtības dziļumos un sameklē tur atbildi. Tas, ko viņa tagad pateiks, kļūs par mērauklu, tēvs vienmēr to atcerēsies. Viņas rokas krampjaini sažņaudzās dūrēs, viņa domāja. Pasaulē bija tik daudz brīnišķīgu lietu, vairāki desmiti turpat ēdamistabā vien. /../
- Man šķiet,- viņa teica,- ka pasaulē visskaistākais ir jūras ērgļi.

Bet tolaik viņa, Medija, nebija vēl pludmalē satikusi- VIŅU..
              /tas- no grāmatiņas, kuru lasu. Uzrakstīju. Kas saprata- kāpēc, tas vnk- saprata:)/ ..

Skaidrīt!! Aiz to jau Pasaule ir tik interesanta, neizdibināma, neizprotama... ka katrs Cilvēks ir- Savādāks!!! Un- katrs Cilvēks uz To veras caur- savu prizmu..

.... kaut- šie koki!! zem Debesīm- vienām, augsnē- vienā, bet katrs taču- savādāks, vai ne?? :)

....................................
.... un kāds pateiks: tur taču nekā, tajā bildē, nava!!, bet man, tajā bildē, ir daudz..

http://parkino.net/2014-08-dikaya.php

Ta vins-ir-tad noteikti attalinas...

Ingrida, paldies par dziesmu. Man arī tā ļoti,ļoti patīk, lai gan bija piemirsta. Filmu neesmu noskatījusies, bet apsolos noskatīties

Lasu Tavus ierakstus un domāju - cik pretpolīgas esam : Tev vajag ceļu naktī , man - agru rītu ; Tev - trauksmi , man - mieru ; ...................
    Kas vienam labs , otram - ne tik !?
      Lai Tavos solīšos laime laimes rasiņu lej ,
        Lai rasiņa zaigojas ,
             Jaunas laimītes lej .....

.... lai jauka Jums- Piektdiena!!!

sporta aktivitates + pirts    .. nu jā!!! :))

.... pašā vakarā biju uz sporta aktivitātēm, viscaur- it kā- paņemošām, bet- naktī braucot mājup /nē, man IR, kur palikt Rīgā, pa nakti; un kā vēl- ir!!; bet- man nežēlīgi vajag to ceļu- naktī, to, ko tikai tas spēj dot- man!! :)/.. un- mājupceļā- atk domāju par filmu.. par to, ko tā lika saprast- man... :) ..

........ filma + grāmata, ko lasu- uztvērušas- mani... manu sajusanos- ŠEIT.. Un- tas ir daudz- ļoti!!! :)

Es , savukārt , pašreiz lasu G.D . Robertss grāmatu ''Šāntarāms "' par Bombeju.
Gribēju pati uz turieni braukt , bet vairs ne : tā ir pasaule , kas man sveša un grūti saprotama . Ja agrāk tā šķita romantiska un vilinoša , tad tagad , iepazīstot tās drūmās aizkulises no autobiogrāfiskā romāna  , mani pat atbaida. Tas nav man domāts !