Princese sēdēja savā pilī pie loga un garlaikojās . Karalis tētuks ar galmu un kalpiem bija devies medībās ..., Princesi par sodu , /kārtējo Princi ka atraidījusi/ - pilī vienu atstājot ...
- Princese ! Burvīgā Princese ! pēkšņi skaļi kāds sauca aiz loga .
- Ko taurē , kā uz ugunsgrēku ?! izliekusies pa pils tornīša logu , īgni atsaucās Princese , kārtējo Princi /ar baltu zirgu komplektā !/ , uzlūkojot ...
- Nav viņas te ! pļavās puķītes lasa ..., citudien pienāc ! piebilda.
Princis , uzmanīgi noskatījis viņu , salīdzinot ar savā medaljonā uzgleznoto Princeses portretu , sauca pretī :
- Es pazinu Tevi ! Tu esi princese !
- Tad nejāsi vis prom ? saīga Princese ...
- Nēēē ..., esmu precībās ieradies , laid pilī iekšā !
- Nu ko... , ver vārtus vaļā , nāc aprunāties ...
Princis darīja , kā teikts , ātri vien - burvīgo Princesi jau vaigā skatot ! Princese sēdēja pie loga , rokās - kkādu pagali turot .
- Tev kaltiņš ir ? uzjautāja .
Princis samulsa :
- Zīdus un samtus , zeltu un dārgakmeņus , dzidrākās pērles Tev dāvanā atvedu ! Kāds tāds vēl - kaltiņš ?!?
- Visparastākais . Kaltiņš , ar ko koku var grebt .
Visādas dārgas mantas Princim bija līdz , kaltiņa - nebija . Princis nostājās izsmalcinātā põzā un rāva vaļā :
- Burvīgā Princese , runas par Tavu daili un puskaraļvalsti pūrā nonākušas līdz manai karaļvalstij - esmu ieradies lūgt Tavu roku !
- Nu neko , nav kaltiņa - naff precēšanās ..., atbildēja Princese.
Princis samulsa .Paaaavisam citādi! Princesei reaģēt  vajadzēja - pateicīgai un laimīgai par dāvanām un bildinājumu būt !Bet ko šī ?!? Kkādu kaltiņu pieprasa !! Ko tagad lai tētiņam Karalim - saka ? no pavalstnieku izsmiekla - kā paglābjas lai?
           Princese bija ne vien daiļa , bet arī gudra un labu sirdi ..., izpratusi Prinča neveiklās mīcīšanās iemeslu , piedāvāja :-)
- Klau ! varbūt pasaki savējiem , esmu Princī ka citā - samīlējusies !
- Kādas muļķības ! sašuta Princis .
- Kāda mīlestība , kad runa par politiku , karaļvalstu apvienošanu !Neviens jau arī nenoticēs - manī visas iemīlas no pirmā skata ! Princis piepūtās kā pāvs ...
- Hmmm..., nu esi jau esi Tu - cmukulītis ..., taču bez kaltiņa - nekas nesanāks mums ! Princese palika nelokāma.
- Jā , jā , kokgriešana ..., ko neteiksi ! varbūt Tu brīvajā laikā - vēl arī pūķus dresē ? izsmējīgi novilka Princis .
- TrāpīC ! sajūsmā iespiedzās Princese !
- Pateiksi savējiem - mani nolaupījis Pūķis ! Trīsgalvainais ! Tu nevarēji mani atbrīvot - zobenu mājās atstāji . Ar Pūķi es sarunāšu - šamais man tā savu kāršu parādu nomaksās ! Paciemošos pagaidām pie viņa , drīz ziema klāt - ceļus aizputinās , bet Tu pa to laiku - Princesi citu piemeklēsi ...
Princis pamāja , tā bija apmierinoša izeja , saglabājot cieņu un pavalstnieku acīs - smieklīgam nekļūstot ..., abi atvadījās , visnotaļ apmierināti ar rasto risinājumu.
- Hei , Princi , turpmāk ielāgo ->dodoties bildināt nākošo Princesi - kaltiņu līdzpaņemt neaizmirsti ! aizjājošajam Princim nopakaļ sauca spītniece...
                    Princese nometa zem galda nu vairs nevajadzīgo pagali , atspieda zodu dūrītēs un aizdomājās :
- Cik visi tie Prinči - prognozējami ! Kaut viens vienīgais būtu teicis : ,,Bez Tevis prom nejāšu ! Tevi vienīgo - par savu Karalieni gribu !,,
Kur nu ! karaļvalsts intereses , bagātības un varas vairošana , ko Karalis tētuks , ko - pavalstnieki teiks ...fuipēkakas ! ne Prinči tie ...
Mjā..., velti es toreiz - Raganu sadusmoju ..., kā šamā šņāca tad : ,,Nolādēšu ! nolādēššššu !!!!!!! visu mūžu sēdēsi - īstu Vīrieti gaidīsi ! Gaidi , gaidi , lepnā Princesīt , te Tev pagale - laika īsināšanai !,, un prom viņa bija - caur skursteni uz slotus izdrāžoties...Tā nu Princese sēdēja - īsto Vīrieti gaidīja ..., taču vieni vienīgi fuipēkakas! Prinči - strīpām vien ! nāca ...
Nu neko ..., labs -> ar gaidīšanu nākot ! un ja vēl kaltiņš - atrastos ...

                                            /brīvs, improvizēts pārstāsts no saita ru.net./