Mēs paši esam vainojami pie savām nelaimēm... Pārāk daudz mīlam... Pārāk daudz atdodam... Pārāk daudz pieļaujam..
Atslegas vārdi: 1234569
rolis r. 21. jūl 2015. 18:30nevis " Pārāk daudz "... bet bez zināšanām/nepareizi
savsem k. 14. jūl 2015. 21:39Jā , jā - jūs paši esat vainīgi
Dzēsts profils
14. jūl 2015. 18:20Es paredzēju, un jau iepriekš darīju zināmu, ...ka Vasilijs, Viens no maniem sekotājiem...kļūs par Jūdu un aizbraucis uz pilsētu, pārdos visas Mīlestības vēstules-ar to viņš sev nopirka kapavietu-tepat uz zemes-lai miers viņa pīšļiem! un Dievs zina, ka neviens, kas nesvēts, kuram nepiemīt neviens no Nāves grēkiem, neienāks debesu valstībā!
uz-neredzēšanos!
Dzēsts profils
14. jūl 2015. 18:11man-Mīlestībai-nekad nekas nav par daudz, ne par maz-es zinu, ka man uzticat savus likteņus-bet vai tiešām alojaties ikreiz, kad ciešat-arī Jēzus cieta...un neviens nav tik daudz izcietis, kā Viņš!-pat dzīvību atdeva!-lai varētu turpināties-savos trūdos zemes virsū-kas esat jūs...bet Viņa nemirstīgā daļa-pieder debesīm-pēc tās varat tikai ilgoties!-bet nekad-nesaniegt!
/Mēness/
Ingrida X. 14. jūl 2015. 17:08... bez analīzēm, Vasjeņka!!
Vasilijs P. 14. jūl 2015. 17:06Bez analizem
Ingrida X. 14. jūl 2015. 17:05Bet vsp-
man patika ļoti viens teik., ko manā 10.jūl.blogā uzrakstīja Manis Nav:
Nevajag ieslīgt tik dziļi sevis analizēšanā! /../
daudzas nelaimes ceļas tieši no tā- gribēt visu saprast, izprast, izlobīt... Jā, ar savu patreizējo prātu un domāšanu, zinu, ka vajag visu tvert vieglāk!!
Ingrida X. 14. jūl 2015. 16:42Atsaucoties Maijas komentam /16:33/- ja esi bijusi mīļa, dodoša, uzticīga līdz galam, bet pretī- viena ilgošanās, kad jāiztiek ar to mazumiņu, ko tas otrs ir spējīgs dot /es nerunāju par materiālo!/, un pats galvenais- vainojams tajā nav neviens!!, jo dzīve piespēlējusi situāciju, lūk, tādu, tad, lai cik tas nav viegli, tad vnk saproti- pietiek! Var jau runāt, cik grib, ka galvenais ir pašai mīlēt un tml, bet- notiek tā, kā notiek.
max m. 14. jūl 2015. 16:38Miilot,atdodot - atnàk nelaimes ? Jociigs,stipri egosistisks pienémums.
Ingrida X. 14. jūl 2015. 16:36Jā, Vineta, un tad var pienākt brīdis, kad vnk neļauj sev vairs ne iemīlēties, ne uzticēties.. kad vnk visu ņem kā spēli un- tikai. Arī tā mēdz notikt. Un atkal- vainojami vien paši, visā.
Dzēsts profils
14. jūl 2015. 16:33Varbūt tieši otrādi-parāk maz bet jautājuma zīmju teikumam tiešām daudz par daudz
Atis K. 14. jūl 2015. 15:01Pārāk daudz sacerās,un tad tā sāpe ir lielāka.
Vasilijs P. 14. jūl 2015. 14:39Salidzinaji jau nu gan
Guna a. 14. jūl 2015. 14:38Mandomāt ..., pārāk daudz kalkulējam - tāpēc !
Dzēsts profils
14. jūl 2015. 14:38 Abet token!
Mīlestība ir vislielākā katastrofa cilvēka dzīvē.
Arī tad,kad dodam un vairs nevaram dabūt a'pakaļ,dusmās kakas vārās Un tomēr...
Lai vai kā,bet rīkli pārgriezt nevienam netaisos.
Vai tāpēc es būtu nelaimīgs? It nemaz,jo man vakar bija un rītā būs.
Dzēsts profils
14. jūl 2015. 14:36Pārāk daudz ticam /uzticamies/.
Jurijs Ķ. 14. jūl 2015. 14:35Tev ir tieksme vainot kādu savās nelaimēs, ja nav staba pie kā piesieties, tad var piesieties pie tā ēnas...
Dzēsts profils
14. jūl 2015. 14:31... tā jau ir... tik... negribam to atzīt!...