Mīlestība ir Tevī...
Tās ir Tavas jūtas!
Ar otru cilvēku tam ir maza saistība!
Mīlestība ir Dot!
Ja Tu spēj Dot nesaņemot pretī-Tā Ir Mīlestība!
Viss pārējais ir Iekāre,Egoisms u.t.t.
Ja sāp...
Tad...

sadūri ar lāpāmadatu---daudzas reizes-ielāps labi piešūts/pieguļ/..bet es nugan negribētu būt ielāps...to parasti piemeklē līdzīgu tonim-baltai sirdij-baltu-lai nemana.

sirdspilieni-tevi mierina...lāpa, nepamet sirdi...bet cieš kopā..un cer-ka derēs arī turpmāk!...vai tas nav skaisti-stādiņi izlien-un vieš cerību arī tevī-viss nav zaudēts!

Meteorīti ir bumbotāji-maza izmēra-sadeg atmosfērā /zvaigžņu lietus/-bet lielākie-rada Pārmaiņas!...cieš daudzas radības...kas nespēja paglābties...ne jau tāpēc, ka bija sliktas-bet-kataklizmām-ekstrēmiem apstākļiem-nesagatavotas-vāras...pupinot audzētas, lutinātas...

Sirdsaapes ir traka lieta, kurs taas piedziivojis, zina, ka taa pat fiziski saap, bet tas nav uz ilgu laiku, viss mainais un ta spoku pilseeta tiek piepildiita ar kaut ko jaunu un skaistu. Ka ari nav jabaidas no sapem, tas parada, ka esam dziivi :) Kura katra gadiijuma, viss jau arii ir atkariigs no musu reakcijas uz notiekoso.  

No citām planētām pie mums ierodas tikai Meteorīti   ...

depresija?

Kā cilvēkam var neveikties. Sirdij plāksteris vajadzīgs

Ir vienkārši jāizsāp, negremdējoties pārlieku šai sāpju "eiforijā", nežēlojot sevi , mazliet palutinot iespēju robežās. Nevar ielīst otrā un peprogrammēt saskaņu, mēs nekad neizpratīsim, kā otrs jūtas, tāpēc arī nekādi padomi nelīdz , lai viss uz burvju mājienu mainītos, pašam jāmainās, iekšēji, pēc izsāpēšanas.

jēriņi Viņas balsi atpazīs-un viss būs labi!-tici!
bet tu-lido...lidinies...kā mākonis...ko pat velns nezin, kur aiznesīs!...un nometīs kā Palli-bāc! no Sapņa!

tava Sēta ir izglābta-lasīju info-jūsu mamma atradusies! un lido no prieka!...vai tas tevi neiepriecina-to noorganizēju es-jo es nevēlos lidot-mākslīgi un piespiedu kārtā!-man prieks par sevi!...un esmu brīva no citu pūstu balonu šņorēm-saistībām!

Nē, Anne Emone, es arī vēlos kā Pūks pacelties debesīs un lidot velns viņ zina, uz kurieni

kā Pifs-ar krāsainu baloniņu saišķi rokās pa parku-kāda jefreitoriska sajūta-tos noturēt..un pašam-turēties...ka nepaceļ gaisos-pāri jumtiem...pāri jūrām...un neaiznes tur, kur tu negribi!...bet vienmēr rūpīgi kā zeķes saloki un saliec kumodes atvilknē-pa pāriem!

šī kapsēta ir apgānīta, Anne Emone...... te smird un tur vairs nepalīdzēt.

man gan tā neizskatās-ka iemītniek tavā sirdī kas mīt-justos slikti-vienmēr skan tikai-pateicība par Kopību!-ka paglābti no pasaules!..un jūtas lieliski!
Tu esi atbildīgs par tiem ko pieradināji-tā tie bieži tev atgādina..es saprotu-nogurst reiz...un gribas dūjas no krātiņa izlaist brīvībā...bet ko bez tām... kā izmeti līķi pār kapsētas mūri-tie tukšām ādiņām mētāsies-jo gars tajos-tevis iepūsts!

   Sērde ta sērde...
Neraudi,dēliņ. Ņem reku šņūzdrāniņu un noslauki purduļus.Tad arī dxīve jaukāka liksies.

Otra ada ielist-gruti...Paskals/.

Jo Fundamentala Zinatne sunu rejas klausities

Un ja jau ir ligums...ar pilsetu.

Brituka gimene.Atraitnis.