Mana sirds ir spoku pilsēta; visi, kas tajā ienāk, jūtas ne savā ādā, ne savā vietā un laikā.
Es nevainoju nevienu, jo pie visa vainīgs es pats, bet mīlēt vairs nespēju un negribu nevienu būtni, ja vien tā nav no citas planētas, kura spētu apgūt tās spējas, lai es atgūtu paškontroli un varbūt arī mazliet pašcieņas.
Pašreiz mana sirds ir salauzta un es nespēju atteikties no iespējas arī to sadurt, lai tā vairs nekad man nesāpētu.....NEKAD!