Viens no demokratijas "zobratiem"

Ja skatās no valdnieku viedokļa, sabiedrību vajag efektīvi pārvaldīt. Citādi tā vēl varētu solidarizēties, un, ak vai - arī izcīnīt kādu neatkarību no esošajiem valdniekiem. Kā veiksmīgi pārvaldīt tik milzīgu cilvēku daudzumu? Ar spēku? Nē, gadsimtu gaita tas ir izrādīķjies neefektīvi. Sabiedrību vajag sašķelt indivīdu pūļī. Un to vislabāk izdarīt sabiedrību vispirms demoralizējot. Demoralizēts pūlis nespēj solidarizēties, nespēj upurēties utt. Tādā tik katrs par sevi. Džungļu likums, tā teikt. Kaut kas no Darvina... Kā tad to demoralizēšānu paveikt? Viens no paņēmieniem ir aktīva amorālu parāību veicināšana. Veselīgā demokrātijā (tādā, par kuŗu, savos propagandas pasākumos runā teorētiķi, "žurnālisti" sabiedrisko attiecību speciālisti un citi galma "eksperti", bet kuŗu dzīvē saskatīt neiespējami) šāda situācija nebūtu iespējama, jo sabiedrība paustu nosodījumu un ātri vien radītu likumus, kas šos netikumus un to piekopējus ierobežotu. Taču īpašjā (regulētajā) demokrātijā viss ir pavisam citādi. Īpašājā demokrātijā sabiedrība nedrīkst izrādīt nepatiku un kur nu vēl  kādu ierobežot. To drīkst tikai vars iestādes pašu valdnieku uzdevumā. Bez attiecīgo varas ierstāžu atļaujas nedrīkt pat mītiņu vai piketu sarīkot. Kur nu vēl likumu grozījumus... Īpašajā demokrātija ikvienam indivīdam ir tiesības uz ikvienu netikumu, ikvienu izlaidību, ikvienu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu. Ir tiesības uz egoismu, uz slinkumu, uz parazītismu utt utjp.... dažadas tiesības un to ļaunprātīgas izmantošanas iespējas tiek radītas arī migrantiem un citām minoritātēm. Taču nav tiesību niebilst pret netikumu nizplatību. Vārdu sakot, sabiedrībai esot jābūt iecietīgai (lietojot svešvārdu -tolerantai).
Tiklīdz zūd sabiedrības nosodījums, tā sākas netikumu (un citu nevēlamu parādību) izplatība. Tas taču tāds dabas likums - ļaut vaļu dzīvnieciskiem instinktiem. Piemēram, apēst pēc iespējas vairak. Vai padzīt sugas brāli no barības lauka, vai, piemēram bezatbildīgu dzimumattiecību piekopšana savu atbildību deleģējot kādam citam, piemēram -valstij. Arī migrācija neesot nekas slikts. Tā, ar jauniem indivīdiem bagātināšot mūsu Latviju...
Izlaidībai un netikumiem arvien izplatoties, sabiedrības demoralizētājiem rodas jauns arguments, Sak, redziet. Tās ir veselas cilvēku grupas, demokrātijā ar tām esot jārēķinās. Vai tad žēl ka viņi dzīvošot kā pašim patīkot. Viņi taču jūs neēdis... Un netikumi un bezatbildība turpina progresēt.  Pēc kāda laika pat pienāk brīdis, kad dažādu netikļu un citu minoritāsu ir vismaz tik, cik pārējo - to, kuŗi vēl nav padevušies kārdonošajai bezatbildībai. Un tad nu tiek ieslēgts kompromisa makslas arguments. Visiem vajagot vienoties. Tikai tiek noklusēts, ka vienošanās, lai kāda tā nebūtu, nozīmē degradācijas legālizāciju. Un tas nozīmē, ka jums nebūs tiesību saviem bērniem mācīt tās vērtības, kadas jūs esat saņēmuši no saviem senčiem. Ja nu vienīgi kā vienu no izvēles opcijām. Bet kurš tad nezin, ka izlaidība ir daudz kārdinošāka. Un, ja jebkura autoritāte, kas varētu uzlikt morāles normas tiek padarīta par izsmejamu vai pat nelikumīgu... kāds rezultāts ir gaidāms?
Pienāk brīdis, kad vairums sabiedrības jau ir kļuvis par dažāām, neskaitāmam minoritātēm. Un tad gan valdnieki liek saviem runas vīriem paust apsolūtas demokrātijas apsolījumu. Pat neliegt centienus to īstenot. Sak, kur tad ir tā jūsu majoritāte... . Jo nav vairs iespējams vienot šādu minoritāšu un indivīdu baru. To var tikai no augšas uzspiests likums un sodi. Bet likumi top tādi, lai tie nostiprinātu valdnieku varu. Un kāda te vairs demokrātija? Tikai runas vien... Sabiedrība ir kļuvusi par neredzamās važās kaltu vergu baru un tai ir neiespējami jel ko mainīt.  
Vai redzat šo procesu attīstību Latvijā? Kurā no šiem līmeņiem šodien atrodas Latvijas sabiedrība?