Mēs cēlāmies un kritām,
Un vārdus kā zobenus lauzām
Par savas dzimtenes brīvību
Kas tagad jau sveša mums šķiet.

Mēs stāvējām un lūdzām
Latvju tautai brīvību
Kaut bailes, ko tolaik elpojām,
Vien bija kā apziņas sauciens.

Vai esi jau aizmirsis, Latvieti,
Kāds spēks ir dzimtenes vārdam.
Vai esi jau aizmirsis, Latvieti,
Kā salstošām rokām par mūri tapām.

Mēs stāvējām un lūdzām,
Lai debesīs zvaigznes trīs mirdz
Un sarkanbaltsarkans nemainās
Kā saulē balējis zieds.

Vai tiešām mēs kritām un cēlāmies
Lai tagad par kalpiem kļūtu
Un aiz brīva prāta, bez ierunām,
Svešus ļaudis savās mājās uzņemtu?

Jans Ikes