Mēs viens otram esam viss (Sāsts nekad nebaigsies)

Nakts un tumsa aprij mani,
Gluži kā laiks tavus pieskārienus.
Jau atkal, domas ap tevi vien riņķo
Bezmērķīgi klaiņo atmiņās.

Tu biji daļa no manis un manas sirds,
Es biju viena no tavas dvēseles stīgām.
Bet, kad citas tev plīsa, logi satumsa
Un krāšņojās ledus aukstiem ziediem.

Tagad nakts un tumsa mani mīl,
Par savu dvēseles stīgu dēvē.
Pārāk baisi tas tomēr man šķiet,
Labprāt caur sniegiem tevi atpakaļ nestu.

Jans Ikes
www.jansikes.lv