Tas gan Mairitiņ, kas ir bijis- izbijis..Soļojam tālāk..

Lillija,pagātnes rēgus labāk neatdzīvināt.Ne labos ne sliktos.Tad spēj dzīvot tagadnē un skatīties nākotnē.

Andri,man jau ar ir kāds labs sens paziņa.Vienkārši mazliet prieks ka ceļi nebija kopīgi.

Droši vien dažādi ir tai dzīvē, Mairīt! A var jau būt ka satiec un nodomā - eh, nu kāpēc neesam kopā?.
Kas attiecas personīgi uz mani..tad attieksme, teiksim, vienāldzīga..

Satiekos, sazvanos un vienmēr priecājos, ka Dievs man deva iespēju --  kādreiz pazīt tik feinas sievietes Šausmīgi gribas cerēt, ka abpusēji.

Nav izdevies nevienu no bijušajiem satikt....Dzīve pagāja tālu no manas ''jaunības zemes''. Būtu interesanti satikt. Nožēlojusi neko neesmu.

Andi,varbūt,bet rakstura īpašības neizmainīsi.

Tāpē jau tā ir pagātne   , ka nevar zināt kā būtu, ja būtu. Tam cilvēkam varēja būt cits ceļš ejams un viņš būtu savādāks   .

Sveika Ingrīda.Esmu sapratusi,ka jāskatās nākotnē .Nevar dzīvot ilūzijās,ir jāskatās uz priekšu,jo citādi nesaskatīsi ko dzīve tev labu sagatavojusi.Bet varbūt arī Tavs variants ir pareizs?

Sveika, Mairita!!   Tu tgd reti te.. un- pareizi dari!! .. kad ieslēdzos, laiks paiet nemanāmi...
Bet- vrb taču arī pretēji- ieraugi to cilvēku citām acīm, pie tam- ne uz slikto pusi...
Šobrīd- gribētos tieši tam noticēt..

Lita,pēc gadiem tik var redzēt cik cilvēks patiesībā vājš.

Jā. Tā ir! Satikos ar bijušu draugu, 20 pāri gadu neredzēts, paldies Dievam,ka toreiz nekas nesanāca.Nu protams, nav viennozīmīgi, bet gadas.

Lai pasaka gan iemeslu,un kadel man butu klat jalien?Atraitnis...