Klīstot pa tīmekli, Kādā diskusiju forumā vai komentāru sadaļā zem kāda raksta par tikumību, morāles vērtībām, to izcelsmi un lietderību pamanīju kādu komentāru ar visai izplatītu viedokli. Tas vēstija apmēram tā: „tikumība nav nepieciešama, jo tās saknes ir kristietībā un esot jāatceras kādā veidā kristietība ienākusi Latvijā”...
Jāsaka ka arī man, savulaik,  veids kādā kristietība ienāca Latvijā, pat ļoti traucēja kaut vai iepazīties ar to vēsti kuru tā sludina. Bērnībā viens no maniem mīļākajiem daiļliteratūras darbiem bija Laimoņa Pura degošā pilskalna tetraloģija. No tā lapaspusēm gandrīz vai izstaroja naids pret kristietību. Toreiz – padsmitnieka prāts jau vēl neļāva iedziļināties šajā jautājumā un izdarīt vairāk vai mazāk objektīvus secinājumus.
Savukārt tagad es aicināšu uz šo lietu paskatīties mazliet no cita skatu punkta. Paskatīties nevis uz to kādā veidā kristietība ienāca Latvijas teritorijā, bet kādā veidā tā ienāca latviešu tautā. Un kādas pozitīvas pārmaiņas tā ienesa. Es runāju par Brāļu draudžu (Hernhūtiešu) kustību Vidzemē. Jā, starp 13 gs. un 18. gs. sākumu ir liels laika sprīdis. Taču tas tikai lieku reizi apstiprina to, ka ilgu laiku Kristus vārds ir ticis izmantots nelietīgi. Izmantojot Kristus vārdu ir veiktas dažādas polītiskas akcijas ieskaitot iekarojumus un pakļaušanas. Taču visas pasaules apvienošana zem vienas polītiskās varas  nav Kristus nestā vēsts....
Tāpat kā toreiz – arī šodien ikviens karš un pakļaušana tiek attaisnota ar kādu cēlu mērķi. Atcerēsimies kaut vai karus kas tiek attaisnoti ar „rūpēm par apspiestajiem krievvalodīgajiem”, „rūpēm par cilvēktiesībām pasaulē”, „rūpēm par demokrātijas ieviešanu un totalitārisma izskaušanu” utt utjp... Varētu uzskaitīt arī citas līdzības, un arī turpināt varētu vēl un vēl. Toreiz karš tika attaisnots ar „pagānu glābšanu”...
Pasaulīgajai varai ir vajadzīga reliģija ko tā spēj kontrolēt. Kristietība ir pierādījusi ka laiku pa laikam tā spēj atdzimt un nest savu pozitīvo pienesumu tautai, savukārt tas nozīmē ka tauas indivīdi izvērtē, vai pakļauties Dieva vai pasaulīgā valdnieka ambiciozajai gribai.  Tiklīdz Kristus mācība nostiprinās kādā sabiedrībā, tā pastāvošai varai tas kļūst bīstami, un tāpēc, gluži loģiski, pasaulīgā vara cenšas saglabāt kontroli pār ikvienu masveida sabiedrisku aktīvitāti. Man nav sanācis sīkāk pastudēt kādus baznīcas vēstures posmus, taču, es pieņemu ka tieši veiksmīgi realizēta pasaulīgās varas kontrole pār kristiešu organizācijas vadību ir novedusi pie daudziem nevēlamiem procesiem.
Lūk tāpēc visos laikos tiek veikti uzbrukumi patiesai kristietības idejai. Kas vietā tiek likts, par to savās pārdomās esmu dalījies rakstā: „Oficiālā reliģija” ( https://www.facebook.com/notes/kaspars-bērziņš/oficiālā-reliģija/665114970201278 )
Vēl pieminot augstākminēto filmu kas tiekot uzņemta pēc  pēc L. Pura  grāmatas motīviem.  Kā grāmatas sarakstīšanas  - PSRS laikos tā tagad pasaulē ļoti stipras ir ateisma un sātanista K. Marksa idejas. Negribu uzmesties par viszzinošu tiesnesi, bet man šķiet ka  šī filma būs  kārtējais uzbrukums kristietībai.   Ka tas notiek tieši kristietības noniecināšanas nolūkos. Iespējams ka citādi šāda filma nesaņemtu pastāvošās varas finanču atbalstu. (Finansējumu vērienīgajam projektam plānots piesaistīt gan no privātiem partneriem, gan individuāliem ziedotājiem, gan valsts, gan Eiropas Savienības līdzekļiem).
Pastāvošā pasaulīgā vara veiksmīgi īsteno seno „skaldi un valdi” sabiedrības pārvaldes principu. Šajā gadījumā noskaņos sekulāros Latvijas patriotus pret kristiešiem.
Jā, savā skaidrojumā aizrunājos un novirzījos no galvenās tēmas: Aicinu domāt nevis par to kā kristietības vārds ienāca Latvijas teritorijā, bet par to, kā patiesa kristietība ienāca latviešu tautā. Un kā tas mainīja latviešu tautas stāvokli.