.... dažāda mīlestība

22. aug 2016. 17:30

    Man šķiet, mēs, mūsu dzīvēs, izdzīvojam dažādus tās veidus. Es tgd nerunāšu par citām Mīlestībām, es runāšu tikai par Mīlestību starp Sievieti un Vīrieti. Neesmu guru, ne tuvu tam, esmu viens no tiem cilvēciņiem, kas šaubās, netic, vēlas noticēt, notic, pieķeras, ieķeras.. un nespēj iekšēji palaist vaļā tad, kad prāts jau sen to liek darīt... Un, neskatoties uz to, atļauju sev par to rakstīt. Vai es pretendēju pateikt ko jaunu? Nē. Es tikai pati esmu sākusi saprast mzl pa jaunam, mzl- citādāk.

    Visciešāk vienojošā šķiet kaisle, tas, kā tu tvīksti tā cilvēka, tas, kā ilgojies apskaut cieši cieši.. ilgojies tikt tieši viņa paņemtai, ilgojies paņemt pati. Te neprasās piebilst- neko, jo neticu, ka ir kāds, kas nav to izjutis. To, cik ļoti tas izlādē un uzlādē, no jauna. Un, gadās, tev laimējas satikt savā dzīvē vienu, tad- citu... tad- vēl... Un viss jau ir jauki, mūsu ķermenim, jūtām- tiek tas, kā alkstam.. Bet tad, kkādā savas dzīves brīdī, pēkšņi saproti, jā!! mēs to vēlamies, mums to vajag, bet.... kur rodas šis tukšums, kur rodas šī nepiepildītības sajūta? Ne jau sāta trūkumā, nē. Tai- ir izcelsme cita.

    Mēs esam savus partnerus mīlējuši. Tas nav kā stadions, noskriet sprintu un- miers. Esam mīlējuši gan!! Bet Mīlestībai ir tik daudz veidu, ka nevajag noliegt tos- tie vnk- ir!! Un tad pienāk tas brīdis, kad sāc iemīlēt savādāk. Tu pati vēl nesaproti, vai tas, kas notiek, ir- TAS, bet sajūti tikai to, cik viss ir- savādāk. Tu pierodi pie tā, ka Kādam rūp arī tas, kā tu jūties savā visparastākajā ikdienā, Kādam rūp: "Kā tu tiec galā? Vai nevajag palīdzēt?" .. Vakars, kad netiek uzjautāts: "Kāda tev bija diena?" ir dīvaini vientuļš. Un tu vēl nezini, cik ļoti tvīksti šī cilvēka, bet tu zini to, cik ļoti jau gaidi, ilgojies viņa zvanus. Un nav jau svarīgi, vai tev ir 20, 40 vai 60, bet esi sākusi saprast, ka varbūt Mīlestība var iesākties arī no otra gala? Ne no fiziskiem pieskārieniem? .. ar to, kā mēs naktī, pie mana ezera, šūpojāmies šūpolēs, nesaskaroties?? .. Ar to, ko runājām, un ar to- klusējām- KĀ..

Katra mīlestība ir īsta
Un reizē - tik neparasta..

       /autoru nezinu/


Atslegas vārdi: savādāka mīlestība0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (12)

Dzēsts profils 25. aug 2016. 00:26

milestiba viena kaisles dazadas     ka var to nesarast

Ingrida X. 23. aug 2016. 18:06

  no Miertiesas es- ej ka nu dēt!!!  

Vasilijs P. 23. aug 2016. 18:05

CIP informators-Neizrunāties!

Ingrida X. 23. aug 2016. 18:02

Dumiķi Tu!!- nebūšu!!  

Vasilijs P. 23. aug 2016. 17:55

Dumiķe Tu man esi-būsi bērniem krustmāte

Ingrida X. 23. aug 2016. 15:46

Es nesatraucos. Jo kkā sagadījies viss tā, ka ticu Tev, kopš tā laika... pirms Baidena kungs vsp bija šīs lekcijas ieplānojis..  

Vasilijs P. 23. aug 2016. 12:21

Man patika tikpat Baidena kunga lekcijas...nesatraucies

Ingrida X. 22. aug 2016. 22:29

Vai Jūs ziniet, kas ir zaudēt Draugu, visvērtāko, gadiem?? Draugu, kuram esi varējusi uzrakstīt jebkurā diennakts stundā?? Draugu, kuru ieraugot vien, pasaki visu, kas krājies?? ko neprotu?? draugu, kad skrējušas pār miesu skudriņas tās:  tuvāk... nāc nāc man tuvāk... klāt... ienāc manī.... Draugu, kurš braucis 50km tā dēļ vien, lai ieskrūvētu man gaitenī to moderno lampiņu, kuru- es neprotu... es pati vēl nezinu- kā tas ir. Zaudēt Tevi, pavisam. Es zinu, ka nevar jau gribēt paturēt kko- pa pusei.... Ai, man ir nežēlīgi žēl visa tā: ko, pieļauju, pazaudēju; Tā vārdā, kas, pieļauju, nebūs.. Tā vārdā, ko iedomājos esam- būt..

Ingrida X. 22. aug 2016. 21:23

.... es vēlos noticēt, ka: VISS VAR IESĀKTIES ARĪ NO OTRA GALA.  

Ingrida X. 22. aug 2016. 21:20

.... jā, Andi, es piekrītu.. tikai- visam, kas mūsu dzīvēs no jauna, jādod iespēja- ienākt.. Es vnm uzkaitējos jau sarakstēs, jau- telef.sarunās, un tad- notika tas, kas- notika... Forši?? Jā!!~un pati biju sev iestāstījusi: ja nav nekā īsta, līdz galam, tad- nevajag!! Tad labāk izbaudu Mirkli, gribot un mīlot- tajā... Un gandrīz vnm pēc tam- smaidīju- zinot, ko guvu, neejot ne uz ko- vairāk... Jā, man mīļi, joprojām!!, Puiši no pagātnes, nesenās, bet- kkas baigi ir mainījies- manī... Es pat nemāku pateikt: Kurā brīdī- tieši?? Vrb, ka pat māku, bet tad man būtu jāpublisko tas, ko mūžam!! es nedarīšu.. Ir viens vienīgs Cilvēks te, kas dmž neiesaistās blogos, kas radīja šo lūzumu- manī.. Un Viņu, tieši Viņu, es ilgojos- visvairāk.... visas tās reizes, kad biju vispatiesākā... ai, es nevēlos, man pārāk smagi- par to!!!... par to, kas sekoja..

Dzēsts profils 22. aug 2016. 19:06

Ja..."...no otra gala..." tas skan labi....dziļāk, patiesāk....nesasteigti...

Ingrida X. 22. aug 2016. 17:39

   Atvainojos, ja ar pievienoto tulkojumu aizskaru kāda "ego", es tikai zinu to, cik ļoti svarīgi man vnm- saprast dziesmas tekstu;  un šī Sāras Braitmenas dziesma man tuva jau- gadiem; un tai ir visciešākā saistība ar to, ko atļāvos uzrakstīt blogā:

This love // Šī mīlestība
This love is a strange love // Šī mīlestība ir savāda mīlestība
A faded kind of day love // Mīlestība, kā izdzisusi diena
This love // Šī mīlestība

This love // Šī mīlestība
I think I'm gonna fall again // Man šķiet, ka atkal kritīšu
And even when you held my hand // Un pat tad, kad turēji manu roku
It didn't mean a thing // Tas neko nenozīmēja
This love // Šī mīlestība

This love // Šai mīlestībai
Never has to say love // Nekad nav jāsaka "mīlu"
Doesn't know it is love // Tā nezina, ka tā ir mīlestība
This love // Šī mīlestība

This love // Šai mīlestībai
Doesn't have to say love // Nav jāsaka "mīlu"
Doesn't need to be love // Nav jābūt mīlestībai
Doesn't mean a thing // Tā nenozīmē neko

This love // Šī mīlestība
This love // Šī mīlestība ....

Autorizācija

Ienākt