Guntar>
Ir jau ir man čiekuri   tikai vāveru vārda dienā pagrūti būs pie tiem tikt  

19_20 Fotto domāts Annei Emo> Uzzīmēju viņu tādu!

Cik Jums gadu?
-Mazliet mazāk,kā ziemu.
  Vai es,lai dzīvoju aprēķinam?
  Vienkārši biežāk par kādu skumstu,
  Retāk tiekos,
  Mazāk traucos trakotā dejā,
  Domas kļuvušas nosvērtas,nopietnas,
  Palicis mazāk īstu draugu,
  Un pieaudzis vienkāršu paziņu loks![b]

Paldies,ka apciemojāt Čiekuriņu  

  

Es gan šīs pērles nevērtu kakla rotā..kā nesāk smacēt un žnaugt Tik daudz tās liekvārdības un mētāšanās domā,ka grūti noturēt pat galveno vadlīniju manuprāt,bet, ja ir, kas saprot( un cik nojaušu saprot Vasilijs)kas gan būtu iebilstams...lai burbuļo,ja neaizskar citus ar dadžainu  bunti.Galvenais, ka pašai patīk /atmetu ābola serdi atpakaļ..gan sapratīs par ko/

Agate Kristi tamboréja ne pajokam - mudzinàja, desmit mazu négerishu nobàlushi balti , gaidija .. kuram tas banàns tiks !  

man patīk mani šedevri...jo ainas kārtojas rindā kā pērles...vārdu latv. val nav daudz izvēles...piemeklēt visatbilstošāko-nav viegli...bet tie arī atnāk paši...izveļas kā no sniega pikas skuja...maza adatiņa...
un vispār-nāk pavasaris... materiāla būs daudz-redzamā.

klasika...tās lietas paliks...pārlaicīgas...bet lētumi uzdzirkstījošie...izplēn kā brīnumsvecītes...paliek plika drāts.
tā tas notiek... saule lec un saule riet..katru dienu nemitīgi...var to neiegrāmatot...tā tik un tā-ir!...ir lietas kuras pastāv no mums neatkarīgi...un izdarības-arī...vada-diktē...daudziem nauda...un tās ir tik ķēmīgā gaismā...
gāziet no troņiem deputātus, liekot pie sienas uz godadēliem...uzskaitto visu, ko nav darījuši...atnāks streiklauži-un izdarīs-par minimālo algu...ja būs ieinteresēti mērķim!

esmu starp pelavām...kas manus sānus berž... mani spodrina un kaļ...nīcina graudus manus, jo pašiem-savu nav!...auzu akoti man sirdī duras...
ak...sapnī redzēju, ka kanniņu baltu iemetu grāvī...tas nav man raksturīgi, bet   man to nebija kur likt...nodomāju-zāle apaugs reiz...
bet par popūriju...man patīk pāriet no vienas dziesmas otrā...kaut kur vidū ielekt...ne sākumā būt ne galā...
tā saucas riņķa dziesma.../mīļo annīt sāc kaut ko/...iepriekšējo uzķer-nākamā....

man ir sens plāns, savākt visus savus svētos rakstus vienā bībelē ...nekad tam nav laika-apstāties...mirklis mirkli kad steidz prom...tie atnāk paši...un aiziet...bijuši-nebijuši...
un šobrīd-nu itin nekas pasaulē nenotiek-ar laika apkāpi-vērtēt varēšu-kak molodi mi biļi, kak iskrenno ljubiļi, kak veriļi sebe...
bet ja nopietni-bērni jau no mazotnes tiek radināti pie kaut kā nereāla-pasākām...kurām ir reāli izskaidrojumi...tie velkas līdzi kā astes-atavisms...kā pamati, uz kuriem balstām šodienu-tikai citi vārdi tiem doti-esmu boļševiks...no tiem, kuru vairāk-no tautas esmu esmu es cēlies!...nevis no mazākuma, kuru tai ķepu uzlikuši...bet mans tētis teica-tie vīri nav tā vērti, lai to dēļ maza kļūtu!

Atnāks Anne , dabūs Tavi čiekuri trūkties , Čiekur Eglesdēls !

Benit>
Čiekurs ir durstīgs.

Inesīt>
Veca dziesma jaunās skaņās>
amigoslendā ir pierasta lieta,>

Smejoša ironija,arī tu man patīc!

Pat neizbrīna...šī trulā sajūsmināšanās par pelavām..Šķiet pašai iespējams,ka sprēgā ar sulīgiem tekstiem,ietērpjot vecās dziesmas jaunās skaņās,bet patafons ar ruporu nosēdies jau sen un skaņas kērcošas paties.. Tā vairs nav dziesma skaidrā prātā,to vienkārši mauj šad tad  līdzi  

Enjoy,Guna!   
Gribās tak pasmieties,.johaidī>

gunar>
Neķeriet kreņķi!
Daudzus pindzeles un spalvas māksliniekus mūza apciemo vien brīžos,kad
vēders pieaudzis pie muguras un kaktos ieziemojušas  daudzbērnu peļu ģimenes.
  

Kārli> nu neesmu redzējis egli,kurai resnākais zars Tava augštilba izmēros>daudzi un daudzas te to mērijuši,kā izrādās>
Puķes arī man nedāvini>
Esmu Eglesdēls,kurš redzējis savu māti,UN tiešām man ir tāds uzvārds>ja,, kas!
Bet varbūt es meloju,>to savos blogos> ar asas kritikas palīdzību> pierādīs
  visuvarenais orākuls Ingrida Xx>>>>
  

Pats apzinos, ka man vēl augt un augt   .
Patiesībā šī ieraksta sakarā man rodas jautājums _vai maz dzīvu koku, jeb kādu koku, esi redzējis, sastapis savā ceļā?
Līdz eglei Tev tāls ceļš ejams  

   es gribu atjaunot eļļu locītavās!

   Nav mums daudz labu scenaristu! Kad <autors> iešņabo,radošā potence palielinās un  kā no maisa apzeltīti  kliņģeri birst! No šederva ne smakas!  Mona Līza noslēpumaini pasmīn.

Tas ir šedevrs!