Brituka puikas informēti,ne Madonnai-Viņiem abiem Atraitnis.

PSKP sevi nogalināja ar varmācīgām metodēm manī...bet pirms tam-es tos nogalināju...kaut kā vienlaicīgi-mēs vīlāmies partijā....kurai nebij vairs nākotnes...un visus uz ārzemēm aizbēgušos literātus, neizņēmu no grāmatu plauktiem...kaut tie bij stingri noliegti..tāpat kā tagad-varai nevēlamas domas paudēji ir inkognito...
...pasaule skalojas...bēgumos-paisumos...bet notvert brīdi-kraso...kad sajūti-agoniju...uzklausīt pēdējos vārdus...ko dveš kāds..tā arī ir patiesība...kura atkārtosies...bet es to neatpazīšu...uzreiz...liksies-mode jauna...bet tā būs tā pati vecā plate...no In-jaņ repertuāra...pozīcija-opzīcija...augšā-lejā...un vietām mainās...
...kā ballītēs-uzlūdz meitenes!...tās atnāks pie tiem, kurus noskatījušas un tie brīnīsies... par zivi, kas atpeldēja sviestainā smaidā...un nejutīsies pelnījuši...satrauksies...kādam man būt kādi ir viņas ideāli?...varbūt labāk->no sevis/akmens gabala kapakmeni sev darināt

tādus mieloju vēderiņā ...kad mācījos kultūras darbiniekos-maksāja 5 kapeikas...stipendija bija 37 rubļi par to, ka mācījos!...pieticīgi, bet iztiku!..un vēl PSKP atļāvos approzot....par to man noņēma stipendiju...arī bez tās-es iztiku!...kad beidzās soda laiks-pusgads...es nesāku papēžus laizīt...vispār nepieminēju ...tie bija man miruši!-PSKP!...bet naudu-izmantoju gan!