Skarbi bet patiesi

26. jan 2017. 00:03

Mēs varam celties debesīs un lidot, un varam arī ļoti zemu krist,
tos vārdus pasakot, ko nevar piedot, ar kuriem ļoti sāpīgi var sist.
un brīžam, neko ļaunu nedomājot, mēs spējam otru aizvainot un pelt,
un tad ar lielu pārliecību no darvas mucas gribam medu smelt.
jo tikai savu taisnību mēs redzam, tik savu sāpi, otra sāpi nē.
jo cita grēks ir vienmēr labāk redzams, un akmens, mestais otra dvēselē...
un tā mēs visu dzīvi ejam, pa ceļam draugus pametot, jo cita acī skabardziņu redzot, vara paša acī baļķi nemanīt.
tik vēlāk, tad , kad mūzš jau pāri pusei, mēs sāpīgi jau apjaušam,
ka vietā tur, kur mīlestība plauka, mēs redzam suņuburkšķi noziedam.

Atslegas vārdi: Bite0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (22)

Ingrida X. 29. jan 2017. 16:57

.... lido, Bittīt, un vāc nektāru, ne savu!! .. Kad pašai nav, ko teikt, ir labi, kad atrodas- kur pasmelt ar kausiņu savu.. Savu?? ..

Ingrida X. 29. jan 2017. 16:55

Ja tie nav Tavi vārdi, ja tas, ko publicē, nav Tevis pausts, tad tomēr- korektāk daudz!- pievienot autoru. Man neceļas roka, lai apspriestu, izteiktu kaut vienu domu uzrakstītā sakarā: Tu NOZAGI TEKSTU!!! .. Sīkums??- nē.

Inta J. 29. jan 2017. 15:39

...skaisti vārdi-atziņas...skaistas pērles......bet kā priekšā tās tiek bārstītas

Vasilijs P. 27. jan 2017. 16:50

Lai nebojā gaisu,savāc savas pekeles,un brauc uz Holiwudu pie saviem Oskariem Tavs Zaļais.

Dzēsts profils 26. jan 2017. 18:42

..nu, gandrīz, apraudājos -- aiz žēluma, bet ne par sevi

Margarita B. 26. jan 2017. 16:30

""Anne Emo""  Bittite centas atras ziedus Rīgas ielās atur tik sniegs un ledus... un puķes nevienas... :( un  kažoks jameklē... kur  vasariņa...

Dzēsts profils 26. jan 2017. 15:43

Kad mūžs jau pāri pusei,tad domājams šīs vērtības tomēr pamainīsies un skaistu mīlestību nesaskatīs tikai skaistu sārtu rožu pušķī.Šķiet nepelnīti nopelts Suņuburkšķis ( tā pati lapu kārvele)Starpcitu, šo saldeni rūgteno smaržu senie grieķi raksturoja..brīnišķīgs, kā pirmais skūpsts!

Gunars S. 26. jan 2017. 14:43

   Šķiet ka publicists, pieraksta murgus, kurus izrunā īstais teksta autors.

SFI L. 26. jan 2017. 14:35

Viņa Gunār ir Amigosa unikums, šai daiļradei pretinieku nava

Dzēsts profils 26. jan 2017. 14:07

snieg...jāiet paskatīt situāciju     

Dzēsts profils 26. jan 2017. 14:06

no manis...manī verd foršas enerģijas es zinu, ka dvēseli baro-pozitīvais...bet panīkt liek-sājās...
un! ja tev bitīt, šķietas, ka ziedu kādu okupējusi cita bite...lido pa pļavu...tur daudz-vēl nenolūkotu!..tu būsi Kolumbs!-atklāsi ameriku-jaunu kontinetu-pat!...kādu nostūri zemes virsū...haosa-okeāna ieskauto...kas karājas mata galā, lai dalītos ZD virzienā arī...
tāpat-Eirāzijai vēl piekarināta Āfrika...nu nezinu...varbūt sadali-lai visām bitēm-sava daļa!

Gunars S. 26. jan 2017. 13:58

Anne Emo, no kurienes tev nāk šīs vārdiskās,putas?

Dzēsts profils 26. jan 2017. 13:39

paskaties reiz ikonas-cik tās ir nepielūdzamas...tās mūsos skatās ar žēlumu...
viņām arī sāp...tāpat, kā -kad jānogalina skaists briedis...bada dēļ...bet-ne izpriecas, kā cilvēki to dara!

Dzēsts profils 26. jan 2017. 13:34

kā lai pasaka-uz maizītes ko liek...esam-desiņas! burgerīši-kārtu kārtām....salātlapiņām
vai tas nav skaisti-būt kādam debesu ķermenim noderīgam...bet mēs te par saviem satraucamies-vai Viņai garšos?!...es nešaubos, ka garšos!

Dzēsts profils 26. jan 2017. 13:31

ko lai dara, ka ādams apņēma sievu-lilitu...vellatu...bet rīkojās ar viņa trūdošo miesu bio-ķīmija....
tas stāsts ir kosmoloģiks...ļoti vispārināts...vellatai garšoja vafelītes, tā visas zemes plātnes sevī-pārmala...un atkal-izverda...
un ko dara tie, kas uz tām mīt...tā ir viņu pašu darīšana...lai sējas un vairojas!...tas būs tas mamuts, ko Vīrs Sievai atnest spēs!...ar visu paplāti-tā apēdīs.

Dzēsts profils 26. jan 2017. 13:24

skaisti-mīlestība kad burkšķ uz tevi ..un diktē baušļus..uzskaitot visu, ko neesi darījis...
un tad   no vulkāna elles Sieva izverd lavu...piķi melno ko krājusi...putru-piededzināto-lai ēd Vīra Bērni...tie bēg..
bet paiet laiks...un ļauno nepieminot...Vīrs nāk un lavas kalnu izverdušo-apzaļumo...kopjot kā kapa kopiņu..mirrēm svaidot.
bet Sieva tik rīkojas pa iekšu... vāra vēl un vēl...katlus daudzus...varbūt   viņai sāpēja...kad Viņš nenāca mājās pie tās...
tur svelme tik neganta, ka ieiet nav iespējams.../martens.

olegs v. 26. jan 2017. 09:56

Trakākais tajā visā ir tas ka apzināmies kļūdas bet labot tās neviens netaisās.

Gunars S. 26. jan 2017. 05:47

Tānu tas diemžēl ir!

SFI L. 26. jan 2017. 04:25

Skarbi, bet no sirds un patiesi

Dzēsts profils 26. jan 2017. 00:15

vienmeer patiesiiba ir bijis skarbaakais,lai kaa mees to neveelamies dzirdeet vai piedziivot....

Autorizācija

Ienākt