.... es klausījos dziesmu, un..

    Alise! Es Tev apsolīju dziesmu savā iepr.blogā... Uztrāpīju, bet tā parāva šo- tālāk uzrakstīto:

   Tagad, kad strādāju vietā, kur bērni reizēm salst nez cik, lai ietiktu busā, uz skolu, jo ceļš ir tik nežēlīgi traks- vienā ledū, un laimīgi, kad tiek- siltumā; kad visiem nav apavu, ko pārvilkt iekštelpās /pēc reglamenta/; tgd, kad es redzu kā bērni ēd pusdienas- neko neatstājot ne uz šķīvja, ne bļodās, kur iespējams dažreiz papildināt kko; tgd- kad es redzu un saprotu, ko nozīmē nīkt skolā, līdz busam, kas pirms 16-iem, kaut stundas jau beigušās pirms 13-iem; un šodien, kad redzēju, kādu prieku Viņiem sagādā parastas spēles un rotaļas, tā sauc. klases pēcpusdiena, ko nozīmē atnestie kārumi... tgd es, visu periodu pirms Vācijas, nostrādājusi pilsētas skolā, saprotu, ka var būt arī tā... Un, kaut esmu tur tikai kopš janvāra, man neizteikt vārdos, cik ļoti mīlu šos Bērnus. Un- ziniet?- Viņi katru rītu man apķeras apkārt, un apķeras, aizejot, un tas galīgi nav žests.
    Un, kad es paklausos, ko muld tie vai tās tur, tajā spicē, kas ieviešams un kā, un cik tas viss ir svarīgi, ak vai!, tad man gribas burtiski bļaut: "Atnāciet te, un paskatieties beidzot realitāti!! Ja spējiet vsp to saredzēt!!".. Zinu jau- mana bļaušana nemainīs- neko. Viss, ko šobrīd es varu- būt vnk Cilvēks- šiem Bērniem.
..........................................................................
    Pieļauju- dziesma ne īsti vietā, bet man, klausoties to, pie tam- versiju, ko nebiju dzirdējusi, radās tie vārdi, ko uzrakstīju..

https://www.youtube.com/watch?v=hWMIi1bccs4

Atslegas vārdi: redzēt un saprast ko vairāk⁰

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (9)

Šķirot:
Jaunie komentāri sākumā
Jaunie komentāri uz beigām

Ingrida X. 12. mar 2017. 14:10

Īsti jau nesapratu, ko vēlējies ar šo teikumu pateikt, bet- šoreiz uztvēru tomēr domu- pa savam :)

Vasilijs P. 12. mar 2017. 14:07

Lielie rati...mazie rati,matrjoškas Nacionāli

Ingrida X. 12. mar 2017. 14:06

Alisīt, Maijiņ.
Dzīve ar mums reizēm izspēlē visādas jocīgas lietas.. Nonāc vietās, dari lietas, ko nevienos sapņos neesi darījusi... un tad, kad pirms gadiem 6-iem ne tikai teicu, bet patiešām zināju: lai nu kur, bet nekad vairāk skolā, atkal esi tur... Nezinu, es pat sāku ticēt tā, pa nopietno, lai cik nu tur daudz nosaka mūsu pašu griba, viss tomēr sakārtojas savādāk, un katrs, šis savādākais, galīgi neieplānotais ķēdes posmiņš, nav nejaušība, tas vēlas mums ko būtisku pasacīt, un vēl- tas vajadzīgs, lai sekotu atkal tas, nākamais, kas būs... Un līdzīgi jau ar Cilvēkiem, kas krusto mūsu ceļu- ja nebūtu visādu negaidītu pavērsienu, nebūtu šo ceļu sakrustošanās... ai, te ko teikt ir vēl daudz!!! Jūs jau pašas to visu ziniet!!

Ingrida X. 12. mar 2017. 13:56

Paldies, Benita, paldies, Gunar- par ievietojumiem!
Atāls man paticis vienmēr- gan dziesmas, to teksti kā tādi, gan tik, cik patrāpījies skatīties, klausīties Viņu tiešajā: Cilvēks bez jebkādām ārišķībām, un tas- šī vienkāršība, kur ne kripatiņas glamūras, arī Viņa dziesmās..

https://www.youtube.com/watch?v=GK9bwvebXpE

Maija V. 11. mar 2017. 13:00

Tu esi īstajā vietā,Ingrid ,man arī prieks par tiem bērneļiem un Tevi-īstu un mīlošu reti vairs šeit ko iekomentēju,bet Tevis rakstīto izlasu vienmēr,ja vien ienāku palūkot,kas notiek šai dīķītī

Alise .. 11. mar 2017. 11:44

Paldies, Ingridiņ!;šī jaunības gados man bija viena no mīļākajām filmām...līdz ar to arī dziesma!
Patiesībā priecājos, ka TU esi tiem bērniem! Bet Tev vēlu izturību, tas nebūt nav Tev viegli. Lai Tev pietiek šī sirds mīlestība!!!