traģika sākas kopš sevi apzinies tālāk...viss pārējais-brīniškīgi...tu neredzi tālāk par pagalmu...tu esi tā mistiskās pasaules brīnumainā sastāvdaļa...tevi sauc par princesīti...bet tālāk ir džungļi un tur valda zvēru likumi...un vienmēr saproti-gribu mājās...gribu būt pasargāta.../tuvinieku/

Gunta.
Man no sirds žēl Tevis, ka jūties šādi, ka vari rast tikai šādus formulējumus savai dzīvei.

Prieks par citiem, kuri to neapzinās??  Attopies, ko vsp te runā!!! Tu domā- Tev vienai daudz nedzīstošu rētu??? Zinu cilvēkus, kam to 100-iem, un katrs dziedē, kā māk un sanāk. Un- Tu to sauc par apziņas trūkumu??? Attopies beidzot!!!! Tieši šie Cilvēki ir pelnījuši visu iespējamo cieņu, kas nečīkst, bet cenšas, cik var- rast jēgu. Un- pasmaidīt. Dzēs, ja vēlies.

Varēja būt arī nedzīve ..... nesēro , ja esi lamējusi  loterijā iespēju nedaudz padīzvot .. jo neviens nezin  pēc cik gadu tūkstošiem nākošā plnā biļete gadīsies  

Dzīve kartupeļu lauks , kurš lielāks ruksis , vairāk sarok !

Es nevienam neesmu parādā paskaidrojumus par saviem trūkumiem. Man nav jātaisnojas par savām kļūdām, pagātni vai nedrošību. Es augu un mācos. Ļaujiet man dzīvot.

Patiktos jau domāt, ka šo tekstu vajadzētu adresēt tikai citiem. Bet patiesībā mums katram bieži vien šie vārdi ir jāatkārto pašam sev, lai izbeigtu taisnoties un censties kādam kaut ko...

Pateicibas dziesmiņa

Dzīve ir skaista,ja proti to nodzīvot skaisti..un viss