.... bēgt?? un tā vienmēr??

19. jūn 2017. 17:32

    Pasākumam jau nebija ne vainas. Viņa zināja, ka ir apģērbusies smuki, mzl- izaicinoši, vrb.. bet tas jau tika nosegts, ar šalli, caurvītu zeltītiem diedziņiem... kas jauki saskanēja ar tērpu... Un- svinīgā/oficiālā daļa bija jauka, jā, pat aizkustinoša, pie divām dziesmām- viņas Mammiņai tik ļoti mīļās-
https://www.youtube.com/watch?v=rerlMoQd6jg
.... un dziesmas, kas tik mīļa viņai pašai-
https://www.youtube.com/watch?v=ubZLA_5pY3Q
.... Viņa slēpa asaras.. jo- nu kam šī publiskā raudāšana?, un tad- visādi citādi scenārija pavērsieni, brīžam- pat uzjautrinoši, ļoti.... un viss jau bija labi un tik jauki, kā tam, šādos pasākumos, jābūt... un tad....

... Tad Viņa pamanīja Viņu, no sākuma nemaz neticot, ka kas tāds var notikt- šeit!!!???.... neticēja, sameklēja acīm vēlreiz, un..... saprata, ka nespēs to svešumu, kas, nenoliedzami, tēlots, nāks no Viņa, to svešumu, ko, nenoliedzami, centīsies tēlot pati... Un no tālākā- NEKĀ- vnk aizbēga.... Kad ieraudzīja, ka spidometrs šaubīgā šī ceļa posmā jau uzkāpis daudz vairāk, kā drīkst, piestāja, lēni ieelpojot un izelpojot, lēni skaitot savus nesaskaitāmos sirdspukstus... lēni nolaužot, ceļam blakus augošajam krūmam, kura nosaukumu Viņa nezina- pāris ziedošu ērkšķainu zaru, gaiši-nenosakāmi-sārtiem ziediem, un tad turpināja braukt mājās, jau sakarīgāk... Par laimi- trāpījās stopētājs, un atbildība par otru- tas Viņai asinīs... arī tad, kad tās riņķo nepareizi..

    Arī tad, kad, šķietami, esam aizmirsuši Tos, kas mums bija reiz nozīmīgi; arī tad, kad savu pasauli būvējam jau uz pavisam citiem pamatiem, arī tad- kas ierakstījies mūsos uz palikšanu- ir tur un būs- uz palikšanu. Bēdz vai nebēdz- bet BŪS.

   Viņai, Tev, Mums:
   dziesma, kas lika skriet tām stulbi nodevīgajām skudriņām, agrāk.. tgd.. un, nešaubos nemaz- tās skries vnm .. To Number One ..


https://www.youtube.com/watch?v=bM_7m4vTPng
.................................................................
    Tu Viņas dzīvē būsi vnm. Arī tad, kad.... kad  

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (6)

Ingrida X. 21. jūn 2017. 14:18

   Paldies Tev, Gunar, par ierakstu te, par foto- paldies!  

Ingrida X. 21. jūn 2017. 14:15

... Gunar. Tad, kad tevi vada spēks, kas ne gluži pašas apziņas diktēts, lielākoties, jā- LIELĀKOTIES!!!!- pieslēdzas kkāds cits, zemapziņas, vai kā... Bet- gadās- kad tas nepieslēdzas, un tas, kas kaut reizi dzīvē izbaudījis šo "nepieslēgšanos", tas vnk noslīgs- pēc- uz ceļiem, un pateiks: "Paldies!" .... PALDIES. Ka viss notika tā, kā nu notika..
    PALDIES. Ka es zinu, kas ir- sajust pāri laikam, jebkam. Un ilgoties tā, kā vairs neilgojos. Smieklam, vai ne??.. Nē.

Gunars S. 21. jūn 2017. 14:06

Mani kaut kāds nezināms spēks savaldija,sakārtoja...izglāba!

podus esmu diezgan nogāzis.

Gunars S. 21. jūn 2017. 13:49

Es iešnabojis ar merci uz 130 pa lauku bedraino ceļu traucos un vienā mirki es atskurbu,apturēju auto. Atapos,varēju ceļa īkumu nobraukt pa taisno,pāri grāvim kviešu laukā piezemēties.

Ingrida X. 21. jūn 2017. 13:08

.... nemēģināšu.. ja jau- veici..  

Vasilijs P. 20. jūn 2017. 21:45

Pamēģini tagad uztaisīt aizliegumu uz Ziemeļkoreju...veicu tur bijušo personu apzināšanu...atraitnis

Autorizācija

Ienākt