Priede.

8. nov. 19:41

       Toreiz, diezgan pasen atpakaļ laikā, tā vēl bija maziņa priedīte. Maza, bet ļoti glīta, zaraina un kupla. Aug viņa paliela paugura dienvidu nogāzē pļavas malā, izbūvējot ceļu mākslīgi radītā stāvā nogāzē.
        Kādā ļoti sniegotā ziemā pēc riktīga sniegputeņa, viņa pazuda acu skatienam ar visiem saviem kupli skujotajiem zariem un burvīgo galotnīti. Vienkārši pazuda, noslēpās sniegā. Lai viņu apciemotu, apraudzītu kā tai sokas, bija samērā patīkami izrakt alu sniegā, gluži kā bērnībā spēlējoties rakām tuneļus gravu malās saputinātajās kupenās, un pazust tajā ar visām savām garajām kājām.
       Bet tas bija sen. Tagad priede jau liela, varen kupla un tās apakšējie zari jau ir resnāki par toreizējo stumbru. Tagad viņa ar drošu savu koka sirdi var dungot to pārfrāzēto dziesmiņu par vējiem….
Lai ar kādi sniegi nāk,
Tie tik tiek līdz celim!                 Un nejau tikai tāpēc, ka sniegs pēdējās ziemās kūst ātrāk nekā uzsnieg :D .

 


https://www.youtube.com/watch?list=RDMMow3omQKAKfQ&params=OAFIAVgB&v=ow3omQKAKfQ&mode=NORMAL&app=desktop

Atslegas vārdi: jumts210, ziema23

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (7)

Vasilijs P. 11. nov. 19:13

Vējš atkal veco šūpļa dziesmu dzied!

Gunta L. 11. nov. 19:08

Rainis,Veejsh augstaakaas priedes nolauza....

Guna a. 9. nov. 10:06

Tas bija tik sen ..., tas bija - nesen ! skaista atmiņu puzlīte !
... četri vēji -
mūžu slauka ,
aizslaucīt nevar -
......... atmiņas ...


https://www.youtube.com/watch?v=eSt8GnlHQlc

Vasilijs P. 9. nov. 01:13

Tad turam īkšķus par Zjuganova kungu un ar atgiešanos!

Jūle S. 8. nov. 20:40

Lai arī ir koks, kas radis nu brieduma gados to iekšējo mieru un, cik nu zināms,savā ziņā "izstaro" to uz āru ar savu milzu enerģiju...nebaidās šoreiz no sniegiem,bet būs jābaidās no kā cita..no tām motorzāģa skaņām, kas tik uzmācīgi atbalsojas un šķietami pat pietuvojas.Bērnībā no tā savukārt jābaidās nebija

Ingrida X. 8. nov. 20:37


https://www.youtube.com/watch?v=oN3S6u-kE1M
.............................................................
/traki traki sargāsim to mazo priedīti sevī!!!!!.. jo tā- ir Dvēselīte mūsu   / ..
Paldies Tev vēlreiz, Kārlīti!! .. Es patiešam ticu, ka kkas īsts, kkas nepastarpināts nav vairs tikai pasakās...  

Ingrida X. 8. nov. 20:32

    Kārlīti, Kārlīti, Kārlīti.....
    Tik traki sagribējās no tīra, īsta un balta mzliet, ka....
....Paldies Tev par ierakstu!!!!  

    Atvainojos, ka mzl pārfrazēju pa savam:  bet- mēs katrs reiz bijām tāda maza, kupla priedīte, kas sapņoju galīgi ne mazus sapņus.. Un- ticēja tiem, ļoti!! .. Un tad, kad aplūza zariņš pēc zara, ticība pēc ticībiņas, tad... tad dažreiz vnk noslēpāmies, pirmkārt, jau no sevis..

   Un arī tgd, kad tā priede sakuplojusi, it kā, viņas serdē, pašā viducītī, nekur nav pazudusi tā mazmazītiņā, kurai reizēm prasās kļūt neredzamai.. noslēpties... tad- sasmelt pašai sevī jaunu spēku un varēšanu, lai... būtu, vsm ārēji- varen kupla, droša un pasargāta....

Autorizācija

Ienākt