.... Meitenes un Zēni!!!!! :)

25. nov 2017. 14:27

     Es pieņēmu, ne vieglu lēmumu sev!! Man tika dota nedēļa- apdomāt. Tad- klupiens, ne pa jokam, tad- kkāds vidusstāvoklis, un tad- es zināju!!!!, ko darīšu turpmāk!!!!   Kaut galējā atbilde man jādod tikai rīt :)

     Visgrūtākais, vsm tā uzskatu es, ir tas laiks, kad notiek lēmuma pieņemšana, vēl jo vairāk- ja svaru kausi tajos ir tik .. greizi nepareizi.. tik bezgala ļoti atšķiras emocionālais guvums no- materiālā....

     Un- dziesma šī.. jo tās skanējums man patīk izsenis sen, bet video- saskatu simbolus, kuru tulkojums jau tāpat katram savs:


https://www.youtube.com/watch?v=ItfyuQCl7w0
Jaukas brīvdienas!!  

Atslegas vārdi: kad pati zini- ko1

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (41)

Vasilijs P. 25. nov 2017. 20:47

Tikpat labākie speci pārtaisa benzīnieka MERSI elektromobiļu ielu sacensībām.

Ingrida X. 25. nov 2017. 20:47

.... lai vakars Jums tāds, kādu to vēlaties!!  

Ingrida X. 25. nov 2017. 20:34

.... saprotiet?- visi, kas esam kaut reizi dzīvē šajā, mīlējuši pa īstam, zinām, kas ir glāsts, notraukts pār vaigu, to.. kas ir glāsts... pār kaklu... krūtīm... un tās ir zīmes, kas.... kas neiezīmējas.. nekur... tās ir mūsu zīmes, kas neiezīmējoties- nekur- paliek- tur- mūžam.... tās ir zīmes, kas mūs tur, neatbrīvo arī tad, kad esam brīvi, pavisam...... it kā.. un tas nav viegli, nemaz.

Ingrida X. 25. nov 2017. 20:21

.... arī man reizēm aptrūkstas vārdu....

Ingrida X. 25. nov 2017. 20:21

    Benita.....

Benita L. 25. nov 2017. 20:18

Zvaigznēs zīmējot sejas,
Mūsu smaidi griež dejas,
Un vārdi no dzejas
Vēsta, ka ne mīts, ka redzams austam rīts,
Ne mīts, ka ar tevi tumsa sāk klīst,
Ne mīts, ka viss vairāk kā īsts,
Gaismā caur tumsu mīlēts ne tumsā caur gaismu nīsts.
Mīļā, es negribu dziedāt mīlas dziesmas, bet šī nav tāda,
Tik patiesa mīlestība iekš katra mana vārda,
Kad skatieni saplūst, kad esam blakus
Brīžos, brīžos, kas padara trakus,
Kad pasaule zūd un padara mūs aklus.
Kl’ & Mady
Tas, ko tikai mēs mākam radīt,
Augstāk par zemi, par debesīm zemāk,
Ar tevi kopā pat Zeme griežas lēnāk.
Un gluži kā senāk
Reiz rakstīja Šekspīrs,
Ka mēdz būt brīnums tik gaišs un tīrs,
Kas liek savādāk elpot, savādāk just,
Gaismā smieties, bet kaisles tumsā zust
Es dzīvoju saulrietā, dzirdot kā sirds tava pukst
Ritmā tādā, kā mana sirds pukst,
Un brīži, kad realitāte kopā ar sapņiem plūst,
Debesis deg un zeme kūst,
Ir brīži ar tevi, brīži, kad siltie vēji no nebeidzamā stāsta sāk pūst.

Par to, ka vēlās, vēlās naktīs
Gribas dziedāt tādās lēnās, sapņainās taktīs,
Par to, ka šīs domas paceļ spārnos, tik vieglas,
Par skaistu, lai laikā un telpā tām būtu vietas,
Šī nebeidzamā stāsta lappuses mūsu jūtām sietas,
Tevi mīlu, taču zini, ka manai sirdij tā liekas.

Tava balss pat caur vēju mani sauc,
Kad bezmiega stundas prātu man jauc.
Pie zemes vairs neturas kājas, lidojums brīvs,
Liekas, ka esmu vairāk kā dzīvs.
Šis nebeidzamais stāsts liekas kā lāsts,
Bet mīļā nepārproti, vienkārši nekas siltāks nav kā tavs glāsts,
Kvēlāks par skūpstu, skatienu dzidru,
Smaidu un sirdspukstus, ko dzirdu,
Par to es liktu savu dzīvību, lai mirtu.
Un kā ar līmi salīmēti augumi,
Maigās lūpas kā paradīzes saldumi,
Klusi vārdi, kaislīgas elsas,
Kā bez gaisa, kā bez elpas,
Ne laika, ne telpas,
Tik nebeidzamas alkas.
Tavs vārds sapņotāja dienasgrāmatā ir rakstīts no nedzēšamas tintes spalvas.
Un, ja dzīve reiz mani izkausēs kā zaldātiņu no alvas,
Tavs vārds nedzēsīsies ne no manas sirds, ne no galvas.
Un dzirdot sapņaino balsi,
Rakstās zvaigznes, kuras griež tikai mums saprotamu mīlas valsi,
Stindzinoši vēsu, karstas kvēles pilnu kā Alpi,
Mīļā, mēs esam viens otra kaisles kalpi.
Tu esi sapnis, ko izsapņot nav manos spēkos,
Pat sajūta tev blakus naktī dienu atspēkos,
Liktenis griež cenas augstas, lai iepītos es grēkos,
Es atpērkos,
Lai tikai ar tevi iemigtu vakaros vēlos,
Tikai tevi, tikai tevi – tas ir viss, ko es vēlos

Par to, ka vēlās, vēlās naktīs
Gribas dziedāt tādās lēnās, sapņainās taktīs,
Par to, ka šīs domas paceļ spārnos, tik vieglas,
Par skaistu, lai laikā un telpā tām būtu vietas,
Šī nebeidzamā stāsta lappuses mūsu jūtām sietas,
Tevi mīlu, taču zini, ka manai sirdij tā liekas.

(05.03.2008)Feini.lv

Ingrida X. 25. nov 2017. 19:28

.... man šķiet, ka es rīkojos pareizi. Vnk- pareizi.
    bet- kas tas ir- pareizi??
    un- pareizi- kam?? ..... ok.

Ingrida X. 25. nov 2017. 19:24

    Vai ziniet, kā tas ir- pazaudēt gadiem.. gadiem.. visvērtāko Draugu???
    Nee. To nevar zināt tas, kas to nav sajutis, līdz mielēm.
    Man vnm pietrūks Tevis, M. Vienmēr. Vienmēr. Vienmēr.

Ingrida X. 25. nov 2017. 19:10

Paldies Jums, Meitenes!!!! :)))

Alise .. 25. nov 2017. 18:59

..Klausi savai sirds balsij...un, ja arī būs greizi...vienalga, tas būs Tavs lēmums .....un jauna dzīves pieredze!

Ingrida X. 25. nov 2017. 18:43

.... atvaino!- esmu ar uzmanību sadalītu, šobrīd...... tūlīt......

Ingrida X. 25. nov 2017. 18:41

Kas tieši, Gunta?? :)

Gunta L. 25. nov 2017. 18:29

Lai iazdodaas!

Gunars S. 25. nov 2017. 18:19

Ingrida X. 25. nov 2017. 18:04

Ir laiks, viss kādreiz beidzas
Viens vārds, ej- lai tev veicas
Durvis vējš tūlīt aizraus ciet
Arī man jāaiziet…
Tu smej – es tevi gaidu
Bet kāds ir nozadzis smaidu
Tikai sirds nekad nepārstās
Lūgt pēc cerības

Pat ja man reiz būs viss
Man arvien vēl pietrūks
Dziesma bez atskaņām
Tavs rīta maigais glāsts
Pat ja man reiz būs viss
Dziedāšu bez vārdiem
Katram šai pasaulē
Savs „ Nebeidzamais stāsts”

Skrien laiks, diena pēc dienas
Tev ir logs, četras sienas
Gaidīt ir, visskaistākais lāsts
Tik nebeidzams kā šis stāsts

Pat ja man reiz būs viss
Man arvien vēl pietrūks
Dziesma bez atskaņām
Tavs rīta maigais glāsts
Pat ja man reiz būs viss
Dziedāšu bez vārdiem
Katram ir šai pasaulē
Savs „ Nebeidzamais stāsts”

Nebeidzamais stāsts...

Ingrida X. 25. nov 2017. 17:59

.... man var nepatikt viņa apaļie, pašapmierinātie vaigi, bet- man ļoti ļoti patīk šīs dziesmas teksts un izpildījums, arī:


https://www.youtube.com/watch?v=py7mG8-ilPU

Ingrida X. 25. nov 2017. 15:11

.... man arī patīk pasakas: grāmatas un filmas ar laimīgām beigām. Vai tā ir drosme??.. nez vai... tā ir cilvēkā ieprogrammētā vēlēšasnās, ka: viss jau būs labi. Es arī ticu, vnm!!: VISS BŪS LABI! .. /bet- vai ir??- par to šobrīd nevēlos/..   .. ak Tu... mīļš biji un būsi man vnm... bez rubikiem kkādiem tur..  

Vasilijs P. 25. nov 2017. 14:49

Rubiks bija drosmīgākais no visiem,atzina Komunismu

Ingrida X. 25. nov 2017. 14:30

    Vasjeņka!! Esmu šeit. Esmu šeit!!!!!! :)))))))))

Autorizācija

Ienākt