Ko izvēlies no ēdienkartes sabiedriskā ēstuvē?
30. nov 2018. 20:23
Kafejnīcā,restorānā,ēdnīcā...tur ,kur Tu ieej paēst,kad negribi vai nav laika mājās gatavot?
Izlasīju senu rakstu par padomju laiku ēdienkarti Ogres trikotāžas rūpnīcas kompleksā.
Tie bija trikotāžas kombināta ziedu laiki. Visi nāca ēst, rindas stāvēja no rīta līdz vakaram. Darbinieki varēja nopirkt talonus kompleksajām pusdienām, trīs veidu – par 55 kapeikām, par 60 un par 70 kapeikām. Naktsmaiņu gan ēdināja par velti. Kompleksā ietilpa zupa, otrais, saldais un salātiņi.
Astra Spalvēna: Kādi tolaik bija tipiskākie ēdieni?
IL: Kompleksa ēdienkarti mainījām katru dienu. Cūkgaļas šnicele bija – no maltas gaļas, bet maizi tur nevarēja likt, tad cūkgaļas gulašs, plovs bija ejošs, befstroganovs, maltās gaļas mērce ar griķiem bija ļoti ejoša. Mums bija svaigu kāpostu zupa, borščs, zirņu zupa, zirņu grūbu zupa, frikadeļu zupa, rasoļņiks. Urālu kāpostu zupa – tā bija skābu kāpostu zupa ar putraimiņiem iekšā, to parasti devām pirmdienās un ziemā tā bija ejošākā. Ēdnīcā ēdieni bija vienkārši, bet bija arī bufetes, kur varēja nopirkt karbonādi, dažnedažādus salātiņus, sviestmaizītes. Mums bija atsevišķs darbinieks, kas taisīja ēdienus bufetei, tur strādāja divi bufetnieki. Atceros, krējumu ēda glāzēm. Toreiz lēja glāzēs un dienā mēs vismaz divus spaiņus tā, pa glāzēm, izdevām.
AS: Tiešām – nopirka krējuma glāzi un izēda?
IL: Nu ar maizi, pie salātiem. Tas liekas tik daudz – pa divi spaiņi krējuma glāzēs vien sasvēra. Salātus maisījām piecdesmitlitrīgos katlos. Sviestmaizes ar desu, ar parasto vārīto desu, – simtiem. Otrā pusē bija trikotāžas fabrikas ēdnīca – tur vispār tūkstošiem ēda.
Man sagribējās skābu kāpostu zupu.
Atslegas vārdi: skābi kāposti1
Komentāri (8)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Benita L. 1. dec 2018. 22:19Prieks lasīt,ka paši gatavojat!Man šovakar pēc darba izdevās skābos kāpostus nopirkt.Rīt paskatīšos žāvētas ribiņas vai kauliņus.Un tad skābu kāpostu zupa piesmaržos visu māju.AkMens,laba ideja - sīpolu klopsis.Vēl neesmu gatavojusi.
Guna,es jau arī nestaigāju pa ēstuvēm,taču reizi mēnesī atļaujos.Bet pieturos pie latviskiem ēdieniem,pazīstamiem.
Gunār,laba doma - sava ēstuve,nesabiedriska!
SFI L. 1. dec 2018. 14:08Pat asra nobira kā pupa, es neraudu nē,
tu tik gardi sarakstīji un atmiņās uzgaisa Padumjas skumjas,
pēc tā laika ēstuvēm, kur varēja paēst par 10 re, samaksājot 50 kapeikas,
griežu sīpolu sīpolu klopsim
Guna a. 1. dec 2018. 09:47Kafejnīcās , restorānos - reti sanāk pabūt ..., tad pasūtām kko garšīgu - jau te nobaudītu , citreiz - ko vēl nebaudītu ..., ikdienā priekšroka mājas ēdieniem -> pašas rociņām gatavotiem !
oÕÕ - skābo kāpostu zupa ! rudens/ziemas sezonā mūsmājās - topā !
vēl - borščs , dažādas dārzeņu biezeņzupas , sautējumi , sacepumi ..., utt., utjp. !
Par laikiem tamajiem - Edgars Liepiņš lai stāsta !
Gunars S. 1. dec 2018. 05:57Ogres trikotāža.... Nu īsta paradīze! Ēd ko gribi pa lēto! Bet tagad? Tāds kurš dienā nopeln 50.eiro,dažreiz pat taupīgs(skops?) būdams atlausies pusdienas, par 25.eiro! Man ir sava nesabiedriskā ēstuve kur atļajos gatavot vienkāršus ēdienus,
bet dažreiz sevi pat palutināt!
Benita L. 30. nov 2018. 21:26Gunta,Wov,garšīgi.Es savukārt biju nesen Lido,Kā ieraudzīju pelēkos zirņus ar speķi,nespēju atteikties.Sentimentāli atcerējos kafejnīcu Vecrīgā "Kamielis",kur vienkāršā ēstuvē bij nu ļoti smeķīgi garšīgi pelēkie zirņi.Arī šoreiz paņēmu kefīru.Porcijas mazas,cenas "labas".
Benita L. 30. nov 2018. 21:20Ingrīda, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi - ēdnīcas (atklātā un slēgtā tipa, diētiskās), restorāni, kafejnīcas, bufetes, mājas virtuves u.c. Visās viņās ēd.Apkalpo dažādi.Bet jautājums par ēdienkarti -ēdienu,kas garšo.Tu akceptēji vārdu - ēstuve,ļoti latvisks vārds.
Ingrida X. 30. nov 2018. 20:56Pieļauju- esmu mzl atpalikusi no soc.dzīves, jo- patiešām nezinu, kas šobrīd tiek saukta par sabiedrisko ēstuvi. Zinu kafejnīcas, kas man mīļas, lai kādos tās vārdos nesauktu (bet- par sab.ēstuvēm- gan nē!); zinu tās vietas, uz kurām vedu sev mīļus cilvēkus, kad tie ciemojas pie manis; ēdienus, ko iesaku.... Zinu, kur pabūt vēlos tad, kad ciemos esmu pati, un- ko tieši tur nobaudīt... Par sabiedriskām ēstuvēm tās nosaukt pagrūti, jo- ļoti individuāla ir apkalpošana, un- tiek radīta sajūta, ka: uzservētais ēdiens ir tikai un vienīgi- jums!!! To prast- tā ir māksla. Tādēļ: Paldies par tik jaukajiem mirkļiem, kas nav- ikdiena!!
Gunta L. 30. nov 2018. 20:50Peedejo reizi eedu shashliku(restoraanaa)ar speciaalu meerci un daudz dazhaadiem daarzenhiem,bet vispaar labaak gatavoju maajaas un shovakar bija khirbja sacepums,lhoti mums visiem garsho.Ogres eedniicaa savaa laikaa esmu bijusi,lhoti biezhi bija arii saldie eedieni un uzpuutenis blekha blhodinhaas,man lhoti garshoja,bija arii daudz bufetes,kur paardeva kuucinhas,tradicionaalie grozinhi,kreemam pa virsu bija zhaaveeta pluume.Viss bija leeti.Skaabu kaapostu zupa man arii garsho,vaaru biezhi.