...saistības...

20. aug. 14:27

Mūsu dienās,cilvēks izvēlas vecmāti,kura saņems topošo mazuli...
Izrādās,ka mani arī izvēlējās kaķene...
                              


                              


Iepriekšējo nedēļu pieklīda viens kaķis.Ņaud vienā ņaudēšanā,lūdzošā ņaudēšanā...
Iedot man ēst,esmu izbadējusies...Sapratu,ka tā ir viņa,jo redzu,ka tā ir apaļa...
Skaidra bilde, - būs bērni....
Izrādās,kamiņos mirusi saimniece,un kaķeni nav kas uzpasē.Tā no vienas mājas uz otru staigādama,
kaķene atrada mani...Palika žēl.Vairākas reizes iedevu ēst(saulo barībiņu),viņa izvēlējas mani par draugu. Tā arī palikam draugi...Nedzīsi prom..Bet,mājās arī negribas laist iekšā.Kā nekā sveša.
Lūk,ne no kā,rodas problēmas,kuras izraisīju pats,būdams piekāpīgs un ...........

Atslegas vārdi: žēlsirdība...0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (44)

Aleksandrs V. 26. aug. 09:14

Bet kuram mazajam nepatīk ieriktēties krēslā,kur mamma sēž vai guļ,mantiņas klātienē,un piedevām vēl šūpolkrēslā...   
Forša bilde !,un mazais skaists.

Frēzija v. 25. aug. 23:02

Kamēr Bruno pusdieno, Pipars iekārtojies viņa šūpuļkrēslā, viņam patīk gulēt ar mantiņām, kamēr mamma nav blakus  

Aleksandrs V. 25. aug. 11:38

desantniek, ja esi aprobežots,tad uz ilgu laiku !!!

desantnieks V. 25. aug. 01:15

pie veselības būdams.....domājams

desantnieks V. 25. aug. 01:14

apbrīnojami, ka pasaule ir pie tavām kājām............tu nodarbojies ar tādu herņu

desantnieks V. 25. aug. 01:13

cilvēks ir prioritāte...... volk adzinokij.......dzīvo ar kaķiem, citiem neesi interesants

desantnieks V. 25. aug. 01:13

tie kuriem vajag tavu palīdzību paliek bešā......

desantnieks V. 25. aug. 01:11

cik tu daudz savas dzīves velti sīkumiem

Aleksandrs V. 21. aug. 09:45

Ak tu manu stundiņ...
Cik daudz un dažādu atsaksmju un pateicības ir nākušas klāt...
Milzīgs jo milzīgs PALDIES Jums visiem,par interesantiem atgadījumiem un labvēlīgiem vēlējumiem !
Centīšos visu to ņemt vērā !  
Vēlreiz - Paldies !

Guna a. 21. aug. 09:34

Kāds brīnišķīgs stāsts , Aleksandr !   
Dieviņš bieži mūs uzrunā zīmju valodā , tikai ne vienmēr - sadzirdam mēs ...
Tu - saklausīji !   Tava labestīgā sirds - svešai sāpei atsaucās ...
Kā jau Lilija teica - nekas šajā dzīvē nenotiek tāpat vien ..., kaķenītes ierašanās - vēstījums ! samierināties ar Pelemora zaudējumu , jauna kaķīša ielaišanai savā dzīvē un sirsniņā - atvērties .
Viss notikās !  
Trejkrāsu brīnumiņš - Laimīgais ! ienāca Tavā dzīvē ...
Man liels prieks , ka Tev būs viņš , būsi ka viņam - Tu !   

Ingrida X. 21. aug. 08:50

   Tā jau notiekas.. (16:05) Manā bērnībā visi kaķīši tika nobraukti, dzīvojām jau arī, kur garām iet galv.pils.iela- Rīgas, tās galā, kur auto sāk uzņemt ātrumu; un tad nu mums, māsām, vesela kaķīšu kapsēta bija (pa starpu arī neizglābtie putniņi); un tad, kad man pašai jau bija bērni, neņēmām vairs kaķīšus, tad pirmais bija mazs brūns Lācītis, suņuks..
    Ar interesi izlasīju Valijas,Lilijas, Benitas, Gunara un Frēzijas pierakstīto, +vēl Frēzijas ievietotie foto, otrais- jo īpaši!

    Nu vot, Aleksandr!- maksāsi tagad tos uzturlīdzekļus!!   
Lai viss Jums labi sanāk! :)  Sanāks!!  

gunars s. 21. aug. 06:08

Atceros, biroja teritorijas sētā, savvaļas kaķe regulāri palielināja kaķu skaitu. Vienam no darbiniekiem ievajadzējās kaķi  lauku mājai. Viņš atrada kur mazie paslēpti un pa vienam sāka izvēlēties viegli iesitot ar knipi pa degunu. No malas vērojot process izskatījās nedaudz nežēlīgs, bet interesants. Lielāko tiesu reakcija bija puslīdz līdzīga, bet viens paspēja ne tikai izlaist nadziņus, bet pat ieskrāpēt.rokā. Uz to krita izvēle pat atkārtotā pārbaudē! Ja sētniece migu atrada tos aizvāca, bet vienam palaimējās. Kaķu skaits pilsētā bija milzīgs un cīnījās savā starpā dažādās vietās un laikā.

Benita L. 20. aug. 23:36

Patiesi žēl Perimora!Kaķene sajuta tukšu vietu Tevī un nāca labsirdīgā lūgumā pēc palīdzības.Tu esi miljons,ka pieņēmi viņu! Paša audzināts kaķēns ienesīs jautrību,ne bez rūpēm.Lai jums labi saskan!

max m. 20. aug. 21:29

Pirmo es redzéju raibu, pie krievu aristokrates. Pec tam otru, Un péc tam bija Robciks .

max m. 20. aug. 21:23

Vispàr ar kakiem ir skumîgi !

max m. 20. aug. 20:54

Man ari bijaj kakhis,Riga Robciks,vispàr grûti

max m. 20. aug. 20:48

Loti labas sarunas

Aleksandrs V. 20. aug. 19:39

Jā, ja jau uzņemamies,tad esam atbildīgi un iejūtīgi...

Lilija L. 20. aug. 19:35

Smuka kaķene..
Jā..mēs esam atbildībā par tiem, kurus pieradinām..

Aleksandrs V. 20. aug. 19:27

Paldies,Lilij !  
Vai nav citi faktori,kuri ņem virsroku...
Jā,žēlastības faktors un iejūtība nostrāda.

Autorizācija

Ienākt