....... dāvanā saņemtais magoņzieds - izšuvuma veidā .......

24. aug 2019. 16:25

... uz apdriskātas drāniņas, bet tas izskatījās tik mīļi.


Bij ieplānots izmest vienu līkumiņu (šoreiz tikai pa labi   ) uz vienu no manām sēņu vietām, kad minstinādamies pienāca kāds vīrs, sniegdams man šo apdriskāto drāniņas gabaliņu  
Zinu, ka viņš dzīvo mūsu pansionātā, cilvēks pēc insulta, kurš nevēlējās tecēt pa straumi, viņš cīnījas ar savu slimību, esot sācis ar vingrojumiem, kad bij panācis staigāt varēšanu, vingrināja pirkstus, sāka adīt, tamborēt un kā redzēju, nodarboties ar izšuvumiem.
Ko gribēju pateikt, cieņas vērts tāds cilvēks  
Nepatīk čīkstuļi, vaidētāji ..., neko nevaru, man smagi .....
Cilvēks jau tāpēc ir cilvēks ... nenogurdinăms cīnītājs, tikai tad viņš būs laimīgs un nebūs tik smagi pārvarēt neveiksmes, ar optimismu un ticību var panākt daudz  


https://www.youtube.com/watch?v=FitpMDoZB0w&feature=youtu.be

Atslegas vārdi: dzīve.putna lidojumā0

Komentēt var tikai autorizēti lietotāji

Komentāri (30)

Gunta L. 5. sep 2019. 17:22

Pilniigi piekriitu un par 99% esmu paarliecinaata,ka miljonaars neko taadu nedariis.

Frēzija v. 27. aug 2019. 13:26

Esam jā, tai likteņupē, bet pa straumi plūst....., manuprāt ir ļoti garlaicīgi, ir varbūt, kur jānogaida, kamēr sakārtojas viss savās vietās, kur mūsu iejaukšanās ir lieki....
             Domāju,Tu jau Ingrida, pati zini, ka reizēm to likteni ir jāizaicina  
Mja, Egils ir Egils, neviens dzejnieks mani tā nav iedvesmojiis  
                Jaukai dienai  


https://www.youtube.com/watch?v=FkUnNi9HtCs&t=49s

Ingrida X. 27. aug 2019. 08:32

      "Likteņupē esam mēs visi- gan cilvēki, gan tautas. Upes plūst, un mēs plūstam kopā ar to, tikai katrs savā laivā : kāds iras pret straumi, cits straumes virzienā, vēl kāds, iebridis upē, gaida sapratni, kur viņam būt un ko darīt. Liktenis? Lemj? Soda? Apbalvo? Iepriecina? Ved? Kam ticēt un...kam nē? Paļauties? Uz ko? Uz sevi vai citiem? (..) Kā pareizāk? Sev pareizāk... Bet ja nu saņemt drosmi un uzsākt spēli ar likteni? (..) Risks? (..) Jā, var mēģināt spēlēt ar likteni paslēpes un tupēt ierastajā komforta zonā visu dzīvi, lai pirms pēdējās izelpas nodomātu: "Eh, garlaicīgi bija. Draņķa karma...""
                          (Daļa Egila Dambja priekšvārda krājumam "Pokers ar likteni")
                                      Paldies par dzejoli!  

Frēzija v. 26. aug 2019. 23:11

Gunār, Tavi vārdi ir patiesi, bet optimismu turi vienmēr līdzās, lai cik grūti nebūtu, tas palīdz  

Frēzija v. 26. aug 2019. 22:40

Paldies, Ingrida, ļoti skaisti vizuļošs ezers    Tev bildītes vienmēr perfektas, man patīk, malacīte, lai Tev darbiņi sokās  
Tieši šobrīd lasīju dzeju ..... pēc savas darba dienas.....

Piedod tiem, kurus mīli,
Un tiem, kas sveši Tev šķiet.
Un nedraugiem saviem piedod,
Un tādiem, kas Tevi nīst...

Teiksi - tas ļoti ir grūti!
Piekrītu Tev, mans draugs.
Bet citiem, ja piedot spēsi,
Iekšēji brīvs Tu varēsi kļūt.

Akmeni azotē turot,
Arvien grūtāk ir viņu nest.
Nospiež tas paša sirdi,
Un neļauj laimīgam būt.

Piedod tiem, kurus mīli,
Un tiem, kas sveši Tev šķiet.
Un nedraugiem saviem piedod,
Un tādiem, kas Tevi nīst...
/Egils Dambis/


Ingrida X. 26. aug 2019. 22:27

    Frēzij!!! Parakstos zem katra Tevis uzrakstītā vārdiņa- gan bloga tekstā, gan komentos!   Biju dažas dienas ārpus savām sienām, un tā nu sanāca, ka arī savā domāšanā, attieksmē pret šo un to uztaisīju mazu revīziju; svētīgi!!!  
    Tagad padarāmie darbiņi saskrējuši tipiņu tapiņu, tāpēc vairāk neko te neizteikšos, bet ieraksts ir vērts, ļoti ļoti!!!   Paldies Tev!!!
    Tev- Kristālezeriņa mirdzumiņš vakarpusē:



Aleksandrs V. 26. aug 2019. 09:37

Cietumā nokļūt nav problēmu...Pat nevainīgs tiek nobēdzināts tur..
Zinu vienu cietumnieku,kuram dodu visu cieņu par viņa sirsnību,taisnīgumu un cilvēciskumu.
Cilvēki ir dažādi,un dažādi skatās uz dzīves sarežģītību - veselīgumu.

Frēzija v. 25. aug 2019. 22:57

Nezinu, Aleksandr, viņš ir bijušais cietumnieks (no citu stāstiem, neesmu interesējusies un ar pašu kontaktējusies), aizstāvot savu ģimeni, nošāvis bandītu un policistu, kāpēc viņš ir pansionātā, nezinu, tā ir viņa dzīve, bet mani izbrīna viņa gribasspēks, tai dienā viņš tālāk bij devies sēņot un nomaldījies, mana vedekliņa viņu bij paķērusi uz ceļa citā pusē. Zinu, ka pēc insulta ir grūti atkopties.....

Frēzija v. 25. aug 2019. 22:50

O - oo! Kāds sanervozējies pelēkais ļipainis pieļipatojis manā blogā cilpas    Dziedātājs Vitass arī ir ļoti iedomīgs un lecīgs, tāpēc jau esi zem viņa nika.
Pa visu savu dzīvi neesmu bijusi patērētāja, kas Tev nepatika manā blogā  
                 Tas Tev pārdomām!!
http://kokteilis.la.lv/3-pazimes-kas-liecina-sava-dzive-esi-ielaidis-cilveku-kam-ir-melna-dvesele

Aleksandrs V. 25. aug 2019. 11:46

Pats par sevi sapprotams,ka paša pēc,vārdabrālis, cīnās,bet,lai varētu dzīvot,sarunāties,darboties,ģimenes lokā - sabiedrības vidū !!!

Vasilijs P. 25. aug 2019. 07:34

Un ot točki do točki!

Vasilijs P. 25. aug 2019. 07:31

Jo beidzot tas idiņs atstiepis klāt to,un kas ir ticis prasīts,neviens nav uzbrucis,vai atņēmis,vai citādi kā pierunājis.

Gunars S. 25. aug 2019. 07:19

   Frēzija,  cilvēks kurš neko nedara, sāk izdzist! Nepiespiesti darbojoties ar patīkamu lietu, stundas lido ātrāk, domas kļūst gaišākas. Dažiem mūža beigas pienāk veselam. Diemžēl vairākumam tas ir apgrūtinājums un vēl pamestības sajūta. Nedomāju, ka nodzīvot līdz lielam vecumam ir jauka pastaiga. Magoņzieds!  Tas ir lieliski!  

desantnieks V. 25. aug 2019. 01:22

citi to jūt

desantnieks V. 25. aug 2019. 01:21

laimi sevī rod , un tikai...........ja insults tevi skar...........laimes vairs nav

desantnieks V. 25. aug 2019. 01:20

nenogurdināms cīnītājs...........     un laimīgs ........ patērētēja domāšana

desantnieks V. 25. aug 2019. 01:18

optimismis ir laba lieta, ja tikai vien pati sev tici.............

desantnieks V. 25. aug 2019. 01:10

pensionāres tikai te vien. neinterese. ko tu zini par neveiksmem un par smagumiem , kurus vajag parvaret??? vai zini ka tas ir ?
liekas, ka runā par to ko pati nezini. sēņotāja, un tikai.......

Frēzija v. 24. aug 2019. 23:19

Benita, Tu saki    man patīk Tavs humors un optimisms  
   .... bet par to straumi runājot, ir cilvēki, kas ausis nokāruši .. - "ko, lai saka, tāds mans liktens un jānes līdz mūža galam, cik man atlicis" .....
   Vienkārši besī tādi saskābuši cilvēki ..... mužīg pieviltie, apbižotie, sāpinātie    

Frēzija v. 24. aug 2019. 23:14

Aleksandr, nedomāju, ka to viņš ir paveicis sabiedrības dēļ, domāju, nesalaužams cilvēks to darīs pirmkārt jau sevis dēļ, starp citu, viņa vārds arī ir Aleksandrs  
Man prieks par tādiem cīnītājiem!

Autorizācija

Ienākt