Sensenos laikos kad nebij nekādu  maija svētku bet, maija mēnesis,  jau tuvojās beigām    
sagribējās Maijām vēl uzrīkot svētkus par godu atnākušajai vasariņai kuri tad arī tika nosaukti par Vasarssvētkiem.  
Viss jau būtu labi, ja vien-kā pie svētkiem,bērni nesāktu padaudz palaidņoties un vīri,kam tās “’mācīb siksnas’’pa rokai  v vienmēr, svinēt un vazāties apkārt.
Te nu nācās vien Maijām  sēsties pie garā galda un domāt  
Kā lai, pie žagaru krājumiem, tiek....jo neies tāč skriet nu uz mežu -ikreizi
kad vajdzība vasarā rodas  
I sadomāja Maijas sūtīt bērneļus zaļumus mājās stiept.....
kā bērziņus,kalmītes,puķītes....ar ieganstu:māju svētkiem rotāt...
Gāja laiks un bērni sāka, šos zaļos bērzu zariņus– ko mājās nesa, saukt par
<meijām> tā asociējot tos ar maiju un Maijām .

p.p. Tas tāds mans redzējums– vārdiņa izcelsmei.......                    
       Bet!!! ja Tev ir savs–stāsti !