.. jo šķiet, lai dari cik, tāpat visu nepadarīt, tad tas, kas glābj mani, ir mūzika. Jā, neesmu nu traki zinošā, nekā tamlīdzīga!, bet ir dziesmas, ir izpildītāji, kuri vilkšus pavelk ārā no apnikuma, nevarēšanas, rutīnas.. Bez tā? - Es nezinu- kā..
Rakstiet ko, vai nerakstiet labāk - neko, dalos ar to, kas mans
Par daudz skumja sentimenta tekstā? Bet tas, sentiments, jau ikkurā no mums ir, atzīstam to vai nē ..
Un tad viņš, šis tik gaišais puisis:
.... un tad, kad tas tīrais, labuvēlošais, mīlošais un gaišais attīra tavu nedēļu, tavu sajušanos tajā.. tavu dvēseli!, tad tu zini ka spēj un spēsi joprojām - daudz.. Jo - arī gabaliņš tevis izdarītā sēs kādā dzirksti prieka..
Atslegas vārdi: dalīties dzirkstī prieka0
Jauka relaksācija!
Man ļoti patīk klausīties muzikāli gudru, intelektuālu cilvēku t.sauc. reakcijas - tajās saklausu to, ko saklausīju es, nespējot formulēt vārdos, tajās reizēm tiek pateikts tieši tas pats, kas, klausoties Dimashu, notiek ar mani.. "viņš ir manas zāles no depresijas", saka šis cilvēks, un līdzīgi notiek ar mani..
Paldies, no sirds, cilvēkiem, kurus skāra mans ievietojums!
Es jau varu izlikties, ka man vienalga, bet - tā tas nav, es neizliekos - PALDIES! :)
Tobrīd, kad ievietoju šo Laras Fabian kompozīciju, to ievietoju, jusdamās pateicīga, ka ir Viņa, ir Dimash, ir dziesmas, ir kaut kas pāri visam.. Un centos visu sīko un stulbo aprakt.. Es zinu - izklausās - PAR DAUDZ - bet ikdiena tāda, diemžēl, ir, pat ne ikdiena tik ļoti, kā ļaunvēloši cilvēki, kuri patiesībā ir sīki, kuri savā sīkmanībā draud.. Lai. Man apnicis tajā klausīties. Tie nenoteiks manu dzīvi. Dzīvojam taču tikai vienreiz. Esmu brīvs cilvēks, kuram, tāpat kā visiem, pieder DEBESIS. Un - iespēja lidot, ja to vēlos
Vēlreiz - paldies Jums!
Savi īpašumi,un personīgā neaizskaramība jānodrošina Latvijai,lai vēlreiz Angļus uzsūta!