/garstāsts daļēji balstīts uz patiesiem notikumiem/bet personu vārdi un vietu nosaukumi ir izvēlēti tikai un vienīgi fantāziju virpulī, ar īstenību bezsakarā/

Keita dzīvo Rīgā viena pati, un pašai dzīve ir kā ikdienišķi pelēkas debesis. Kur visi rīti ir vienādi un visi vakari ir tādi paši vienādi. Māja- darbs- māja- miegs. Dienā dažreiz saule spīd, dažreiz kādi mākoņi klīst, dažreiz kāds sniegs uzsnieg, dažreiz kāds lietus uzlīst. Priekšnieks Valdis pa dienu (transporta- loģistikas uzņēmumā) dod visādus sausus uzdevumus, katru vakaru prasa atskaiti. Dienas sausas visādā ziņā. No nedēļas uz nedēļu, no mēneša uz mēnesi, un jau desmit gadus – tādās sliedēs čāpo dzīve. Vienīgi daži sapņi pa reizei uzsit kādu savādāku vilnīti prātā. Skapī stāv nopirktas dažas kleitas un kādi trīs pāri siksniņ- augstpapēžu sandales. Reiz bērnībā darīja dažādas spēlītes, bet pieaugušo vecumā kādu laiku vajadzēja meklēt darbu, lai to naudiņu pelnītu. Un kaislības bija atliktas malā. Bija tikai sapņi...

- Kīta kungs, ko guļam, esam taču darbā, - priekšnieks Valdis iztraucēja no sapņiem. Jā, Kīts bija jauns vīrietis, kādus gadiņus pēc bakalaura pabeigšanas ekonomikā. Bet sapņos, pat darba laikā nereti, sevi asociēja ar Keitu. Pēc darba – vēl jo vairāk. Tikai pilngadības gados aiz “iedzimtas” kautrības vēl neuzdrošinājās iemēģināt (vismaz) dažus sapņus padarīt par īstenību.
  
- Strādājam! - priekšnieks vēlreiz palūkojās caur puspavērtajām kabineta durvīm. Un Kīts iespringa trakajā dokumentu kaudzē, kuru vajadzēja pārvērst par vienu garu atskaiti, tai 15 minūtes pirms darba dienas beigām vajadzēja nonākt priekšniekam uz galda.

Atkal kaut kas iztraucēja Kīta strādātprieku. Šoreiz tas bija lielais lietus mākonis, kas sāka birdināt smagas lietus lāses uz palodzes rāmja. Bija mēreni agrs pavasaris, un neviens negaiss vēl šogad nebija apciemojis Rīgu. Kīts cerībā palūkojās caur plato logu, un redzēja aizvien lielākas lietus straumes pieguļošajā ielā.          

Kīts atkal domās pārtapa par Keitu, kura gribēja – bez lietussarga – iziet paspēlēties lietus brāzmā.    
/turpinājums sekos/.