Vienās brīvdienās nolemts aizbraukt – apkopt savu tuvāko aizgājēju kapiņus. Domāts, darīts. Tie kapiņi atrodas labu gabaliņu ārpus Rīgas.

Bija kādas vairākas stundas jāpabrauc ar diviem transportiem. Kapi atradās vairāk kā 100 kilometrus no Rīgas. Klusā vietā, kur vien šalcošs mežs bija vienīgās skaņas. Tās nevis traucēja, bet gan maigi iežūžunāja.

Tajā dienā laiks gan bija mierīgs, no klusuma ausīs pat džinkstēja. Kapiņus kopt bija patīkami, daudz gan tās nezāles bija saaugušas. Viss vairākas stundas aizņēma to lauku, tikai pēc tam Kīts varēja pieķerties dienas galvenajai kaislībai – kļūt par Keitu.

Somā atkal bija (un vēl atsevišķā maisiņā ieslēptas) papēdīšu kurpītes. Gājiens no kapiņiem ārā uz kādu lielāku ūdens lāmu aizņēma minūtes 20. Un tomēr- viss notiek. Keita atkal iebrien tajā ūdenī un kaifs ir atnācis.

Viss atkal redzams attēlos.