Gan dzīvesprieks, gan mīlestība, gan naids un apetīte.
Atslegas vārdi: realitaate0
Dagija D. 4. okt. 00:20kā tava apetīte?
Dagija D. 28. sep. 18:35Puķes vismaz smaržo, vismaz liela daļa. :)
Rihards B. 27. sep. 01:09Dagijai šķiet puķu tēma svarīgāka nekā apspriest attiecības, politiku un sēnes.
Rihards B. 27. sep. 00:05Mazs mierinājums, zinot, ka atpakaļ mani darbā jau vairs nekad nepaņems pēc tā, ko sadarīju.. un ar riteni nekad nav pratis braukt, jo līdzsvars vienmēr klibojis, bet uz četriem riteņiem gan..
Ingrida X. 26. sep. 21:25Nekas, Rihard, neaiziet tālumā, nu nava tā un viss!! .. Kā Dagija teica:
"ja iemācījies braukt ar velosipēdu, tad mācēsi arī tad, ja 10 gadus nebūsi braucis".
Kaut kur lasīju, ka arī tad, ja cilvēks nodzeras vai kas cits slikts notiek ar viņu, pēdējās, kas pazūd, ir profesionālās iemaņas. Un - zini? - piedomāju par pāris konkrētiem cilvēkiem, kurus zinu, jā!, šķietami dzīves salauztiem - viņi savas prasmes nebija zaudējuši līdz pēdējam!..
Tā kā..
Tev pašam vien labāk zināms, kas un kā. Lai veicas, kaut mazdrusciņ uz gaišo pusi!
Rihards B. 25. sep. 14:14ātrumus gan aizmirsu kā pārslēgt, ne 1, ne 2, ne 3, ne 4, ne 5 neatcerējos
Dagija D. 25. sep. 14:11jā, tas, ko nepielieto, tas var zust.. bet- ja iemācījies braukt ar velosipēdu, tad mācēsi arī tad, ja 10 gadus nebūsi braucis.
Rihards B. 25. sep. 13:35Paiet garām ir visvienkāršāk..
Rihards B. 25. sep. 13:31Nu nevar talantu nodzert, bet iemaņas tāpat ar laiku notrulinās.
Rihards B. 25. sep. 13:31Aiziet gan.... reāls piemērs uz ielas, kur satiku vienu paziņu pēdējo reiz.... sapratu, ka es vairs nemāku komunicēt... sarakstīties ir vieglāk nekā uz sitiena dzīvē atrast vajadzīgos vārdus..
Dagija D. 25. sep. 13:26Dienas nāk un aiziet, slikta oma aiziet jeb mainās, ... daudz kas tiešām aiziet, arī lietus, bet zināšanas un iemaņas paliek..
tad jau viss neaiziet.
Andis Z. 24. sep. 18:38
Ingrida X. 24. sep. 18:14(es negribēju rakstīt kkā, pārāk pravietiski, bet nepratu to pateikt savādāk.. Jo tas ir tas, kas palīdz man, kad reizēm šķitis: viss!, vairāk nespēju!)
Ingrida X. 24. sep. 18:12Nu nav gluži tā, ka viss nāk un aiziet! Negribu tēlot gudro, jo tāda neesmu. Tas, ko esmu sapratusi - ir jāmācās atlaist savas nebūšanas pagātnē, kaut tikai vakardienā, un pieņemt to, ka ar katru jaunu dienu ir iespēja sākt savādāk, kā vienā no Ļipiņas dziesmām - kā no baltas lapas..
Mīli, Rihard, savu dzīvi, vismaz centies to kaut bišku iemīlēt!