Ha...Es pēc deviņiem tik sāku strādāt (strādāju fabrikā nakts maiņā) un domas jau vis dažādākās nāk, atkarībā no garastāvokļa.

Kritikai jau ir divas "sejas". Ir laba kritika, no tās mēs mācamies, labojamies un sev kaut ko iegūstam. Negatīvā kritika principā nāk no nelabvēļiem un skaudīgiem cilvēkiem, to vispār jālaiž gar ausīm un nav jāgas to pat atcerēties. Par sevi teikšu, ka pozitīvo kritiku viemnēr uzklausīšu, bet negatīvā diemžēl arī man tā iet tuvu pie sirds, bet nu es cenšos no tās turēties pa gabalu.

Kā jau te iepriekš minēja, lasītāju vairs nav daudz palicis, vismaz Latvijā. Piekritīšu arī tam, ka ir dažādas grāmatas. Ir grāmatas ar dziļu domu, ir tādas, kuras lasot būtībā nogalini laiku. Man pašai ļoti patīk lasīt, bet pēdējos 2 gadus lasu tikai angļu valodā, bet domāju, ka nav atkarīgs kādā valodā lasa, bet pati valoda uzlabojas. Gan gramatiski pareizāka, gan vārdu krājums lielāks. Nu gudrības varbūt gluži nelasu, bet no katras grāmatas var kaut ko sev iegūt, tikai jāmāk ieraudzīt un izanalizēt.