Ja tikai pret sevi...

Kad mīli tad jauā'jums dosi -nedosi nepastāv.Katrs vārdu mīlestība saprot dažadi.Pastāv sex un sexpievilkšanās spēks,ir iemīlēšanās kura parasti saduroties ar reālo dzīvi 'pazūd....bet izņēmumu gadījumā iemīlēšanās piepilda sevi un abi cilvēki viens otru iemācās cienīt,saprast un prot pilnveidot viens otru.Vai mūsu dzīvēs tā notiek?

labi ka vinjam nav zobu.

Skatoties kādas kuriem tās vēlmes.

Atiecībās ja  spēju piedot,tad jā....visi zaudējumi ir mācības.Tāpati dzīves skola,ja gribu tad kautko var iemācīties ,-ja negribu tad jāzaudē un jāpienjem situāciju tāda kāda vinja ir.

(Cilvēka atieksme.)Kā mēs vērtējam sevi,un cik patiesi.Sevi redzēt kas esi patiesībā ,nav vienkārši,bet ja uzmanīgi ieklausītos citos var redzēt savu atspulgu....Daudz kas ir atkarīgs no vides un arī no garīgās izaugsmes,gan paša ,gan tās vides kurā dzīvo.Dzīve ir ljoti plašs jēdziens ;ir ljoti daudz sfēras ,kurās valda netiklība aprobežotība neizglītotība...Katram ir sava vē'tības skala,pēc tās cilvēks pats arī nosaka kas ir pareizi bet kas nav.Parasti to nosaka sirdsabziņa ,un katram tā ir sava.

Nē.Jābūt godīgam pret sevi ,nenosodīt ,mēģjināt izprast iemesslus,un atrast gudrus risinājumus.Jācenšās būt gudram,(paplašinot redzes loku).....

Mīlestība.....-bet kas to ķīmisko reakciju veido?Vai tad viņa no tukša gaisa parādās?Emocijas +seksuālais (magnētisma spēks),to mēs saucam par iemīlēšanos,un iemīlēšanās ljoti reti pāraug mīles'tīibā,(jā mīlestību cilvēks ir izdomājis),bet kāpēc ?Laikam lai sasniegt nesasniedzamo ,lai censtos būt labākiem nekā patiesībā esam.

Kā nu kurš.Kad zūd mīlestība? Kad atiecībās iezogas meli? Jā ,tieshi tad kad tu kautko neesi piedevis,kad ikdienā nemanot ŗodas rupjības,kad rutīna nodzēsh iemīlēšanos,....un pēkšnji,svaigs maigs ve'jsh uzjunda,senās izjūtas....Kurš paliks uzticīgs ?Uzticīgs kam?Pienākumiem?Vai ne paša sabiedrība ,ir to visu sev iepotējusi-izdzīvošanas nolūkā.        Ja vīrietis ir spējiģs būt alerts,gudrs,sevi cienoš -vinjš spēj novērtēt visu.

Laikam jaiu zinjkāre ,katram ir sava.Vienam patīk citus sāpināt,un gūt no tā baudu,cits grib vienkārši lai ar vinju parunā,un tenko,cits kautko sevī negrib 'vai nevar turēt un uzlej savu šmucu spaini citam uz galvas tas kam savu kārt ir kautkas pastāstits,lai to sevī neturētu pasaka tālāk....un tā tā tjēde strādā...Iemesls tam vienkārš.Cilvēks ir vājš,un mums cilvēkiem patīk dzīvot vājībās.Jo tā ir vieglāk,un strādāt ar sevi tas ir mūzhu darbs,un nav nemaz tik viegls,jo sevi redzēt ,zināt,un pilnveidot,ir pilns ar pārsteigumiem,un biežhi nevisai patīkamiem.Kam patīk sevi sāpināt?