Kādreiz plēsu traukus un izsitu ārā visu manu šūnu graujošo situāciju.
Tagad trauku kļūst žēl -tagad raudu skaļi un ilgi -varētu teikt -gaudoju balsī, kas pāriet skaļā lūgšanā .

Ja zvana un pie tam 6-os, nav divu variantu -jāceļas un noteikti :)

Cenšos sevi pavilkt uz zoba --vismaz šķībs smaidiņš parādās sejā :)

Tieši tā --varbūt to nevarēs saukt par akūtu sāpi, bet gruzd ļooti ilgi ; patiesībā nekad nebeidz gruzdēt :(

Fakts- ne naudā ir bagātība.:)

Visvairāk sāp, kad ienīst Tevi paša bērns, kam Tu esi atdevis visu savu dzīvi, nedomājot par savām vēlmēm.
Un kad tas ir neatgriezenisks process.

Domāju- iet-neiet- paldies- tagad skaidri zinu- iešu :).
Būšot pat iespēja ar viņiem padziedāt kopā= lieliski :)