Diemžēl var ari uzvarēt.Nemaz nav tik daudz to,kas ir tik stipri,kas padodas liktenim tikai tad,kad draud pilniga iznīciba un,kad tiešām vairs neko nevar darīt.

Harmonija ir tad,kad IŅ un JAŅ ir līdzsvarā!Ja nebūtu melnas krasas,tad nevarētu ieraudzīt un izjust baltās krāsas baltumu!

Dzīva radībiņa vien ir! Pati tādas sugas  suni neizvēlētos,bet kādam tak viņi ir mīļi.Pilsētā jau grūti uzturēt lielu suni,varbūt tāpēc tik bieži izvēlas šos-klusi rej,curāt var uz pampera,kad saimnieka nav mājas un, uzticams tāpat kā lielie suņi.Tas,ka dažas dāmas ar viņiem kēmojas,tā jau nav suņu vaina.šaja gadijumā šie nabadziņi tiek izmantoti rokassomiņas vietā.

Nārām esot Dievisķa balss,ne katram tāda dāvana dota.Nav dzirdēts,ka skaista balss piemistu kādam no velna radījumiem.

manuprāt ,tas nosaucās , pazudis noslēpums!

Tas jau nav ne tirgus,ne sports,ne ganāmpulks....

rokasspiediens daudzreiz pastāsta vairāk nekā vārdi- attieksmi pret dzīvi un sveicināmo,raksturu,noguruma pakāpi un veselības stāvokli,ar to var apliecināt piederību pie kādas grupas...un vēl daudz ko citu.

Galvenais nepārsālīt!Reizēm palīdzība no malas var būt arī patīkama.